Skolotāju algas – subjektīvi aprēķinātas: nelielas prēmijas mēdz maksāt vairākas reizes gadā 0
VK no pagajušā gada sākuma līdz šā gada jūnijam pētījusi, kā skolās tiek izlietota mērķdotācija, ko valsts piešķir pedagogu algām, vai finansējuma izlietojums ir mērķtiecīgs un normatīvajiem aktiem atbilstošs. Lai to noskaidrotu, VK revidējusi mērķdotācijas izlietojumu 10 pašvaldībās – Auces, Burtnieku, Kocēnu, Kokneses, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Neretas, Salas un Vecumnieku novados 32 skolās.
Salīdzinoši nelielas pašvaldības revīzijai izvēlētas tāpēc, ka tās ir “vidējās” pašvaldības, proti, šāda veida vietējo varu Latvijā ir visvairāk, skaidro VK Pašvaldību revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) “nosaka spēles noteikumus” skolotāju algu aprēķināšanai, mērķdotāciju sadalei un uzrauga naudas tēriņus, revidēta arī tā.
VK ieskatā gan IZM, gan pašvaldībām būtu jāseko, lai būtu vienāda pieeja pedagogu darba samaksas aprēķināšanai.
Taču revīzijā nācies secināt, ka neviena no revidētajām skolām neievēro normatīvos aktus par pedagogu darba samaksu no “A līdz Z”,
līdz ar to nevienā nav pilnībā skaidras un caurspīdīgas sistēmas pedagogu algošanā. Taču daļā skolu problēmu bija vairāk, bet citās mazāk.
Piemēram, pat vienas skolas ietvaros par vienādu darba apjomu skolotāju alga nebūt nav vienāda. Taču bieži vien nav noteikti kritēriji, kas ļautu noteikt, kuram pedagogam maksāt minimālo algu par likmi, kuram vairāk. Atbilstoši kritēriji noteikti tikai piecās no revidētajām skolām. Tikai 12 skolās bija izstrādāta kārtība skolotāju darba samaksas noteikšanai. Līdz ar to lēmumi par darba samaksu par vienu likmi atkarīgi tikai no skolas vadības, kas nozīmē lielu subjektivitāti lēmumu pieņemšanā.
Tāpat nav konsekvences, nosakot, kas ir skolotāja pamatpienākumi un kas – papildpienākumi, par ko var saņemt piemaksas. Piemēram, Kocēnu pamatskolā ir piemaksas par klases audzināšanu, kamēr citās skolās šādu piemaksu nav un klases audzināšana ir pamatpienākums. Pat ja skolās ir izstrādāti kritēriji par piemaksu piešķiršanu, ne vienmēr tos pilda.
Bieži maksā prēmijas
Līdzīga situācija ir ar prēmiju un naudas balvu piešķiršanu. Gadās, ka vienā un tajā pašā skolā vienas prēmijas piešķir ar skaidru pamatojumu, bet nākamās prēmijas tajā pašā laikā izmaksā bez pamatojuma. Ja naudas summa prēmijām ir maza, piemēram, 700 eiro, to sadala starp visiem pedagogiem bez jebkāda pamatojuma.
Kopumā pērn revidējamās skolās 44 257 eiro izmaksāti bez pamatojuma, bet 32 279 eiro izmaksāti, pamatojoties uz formāliem kritērijiem.
Toties kā pozitīvs piemērs tiek minēta Auces vidusskola, kur prēmiju izmaksas ir pamatotas. Nācies gan secināt, ka pat vienā pašvaldībā situācija skolās var būt ļoti dažāda. Piemēram, tajā pašā Auces novadā ir arī Bēnes vidusskola, kur savukārt nepieciešams daudz uzlabojumu mērķdotācijas izlietojumā.
Nelielas prēmijas skolās mēdz maksāt vairākas reizes gadā. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pašvaldībām jāiztērē visa mērķdotācijā piešķirtā nauda. Ja uzkrājums ir lielāks par vienu procentu no mērķdotācijas summas, tas jāatskaita atpakaļ valsts budžetā. Kopumā revidenti secinājuši, ka skolās izplūdušas robežas starp samaksu par darba slodzi, piemaksām, prēmijām un naudas balvām, dažkārt šīs robežas pat pavisam pazudušas.
Tajā pašā laikā par virsstundām skolotājiem parasti nemaksā dubultā, kaut to pieprasa Darba likums. Revidenti atklāja, ka 19 skolās septiņās no revidētajām pašvaldībām skolotāji strādā vairāk par likumā atļautajām 40 stundām, bet piemaksas nesaņem. Kāds Atašienes vidusskolas skolotājs, ieņemot četrus amatus, strādā vismaz 50 stundas nedēļā. Tikai 11 no revidētajām skolām pedagogiem ir piemaksas par citu kolēģu aizvietošanu. Tas licis revidentiem jautāt, vai citās skolās, piemēram, saslimušos kolēģus neviens neaizvieto vai arī par to vienkārši nemaksā?
No VK datiem var secināt, ka visvairāk uzlabojumu revidējamo pašvaldību vidū nepieciešams Auces un Krimuldas novados.
Lai alga nav pārsteigums
VK pētījusi arī, vai tiešām nav iespējams ātrāk noteikt, kāda tad būs katra pedagoga alga jaunajā mācību gadā. Šobrīd 70,8 procenti skolotāju savu algu uzzina tikai jaunā mācību gada sākumā, bet 13,2 procentiem tās apmērs kļūs skaidrs tikai algas dienā oktobrī. Šai problēmai jau gadiem uzmanību pievērsusi arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, taču IZM aizvien atrunājusies ar to, ka alga atkarīga no skolēnu skaita, savukārt tas katrā skolā skaidri zināms vien septembrī. VK pārliecinājusies, ka prognoze par skolēnu skaitu, ko skola veic jūnijā, minimāli atšķiras no reālā skaita septembrī. E. Korčagins teic:
“Kāpēc skolotājiem atšķirībā no citiem nav iespējams laikus zināt atalgojumu?
Ir jāapdomā, vai precīzā datu gaidīšana par skolēnu skaitu ir šā upura vērta.”
Tajā pašā laikā VK minēja skolas – Krustpils pamatskolu, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu, Vecumnieku novada vidusskolu –, kurām pat esošajā situācijā izdodas pedagogus laikus informēt par gaidāmo algu. Arī IZM vairākkārt paudusi, ka prognozēt pedagogu algu skolu vadībai būtu jāspēj laikus, pat ja valdība lēmumu par mērķdotāciju sadali pašvaldībām pieņem tikai rudenī.
Kopumā gan VK pozitīvi vērtējot IZM veikumu, izstrādājot pedagogu darba samaksas noteikumus, kaut arī uzlabojumi nepieciešami. E. Korčagins atturējās paust viedokli, vai, lai skolotāju algošanu padarītu objektīvāku, nepieciešams pieņemt detalizētākus noteikumus valdībā vai arī pietiktu ar to, ja katra pašvaldība vai skola izstrādātu skaidrāku sistēmu. Tomēr skaidrs, ka IZM ir atbildīga par to, lai pedagogu algošanas sistēma kļūtu mazāk smagnēja.
VK arī secinājusi, ka nav pamata tam, ka pedagogiem noteikts 30 stundu darba laiks par vienu slodzi, kamēr normālais darba laiks valstī ir 40 stundas. Revīzijā konstatēts, ka 60 procenti pedagogu tāpat strādā vairāk par 30 stundām. Tāpēc būtu jānosaka 40 stundu darba nedēļa un skaidrāk jāuzskaita pienākumi, kas šajā darbalaikā jāpaveic.
Savukārt pašvaldības, negaidot revīzijas rezultātus, jau esot sākušas uzlabot skolotāju darba samaksas aprēķināšanas kārtību.
IZM, komentējot revīzijas rezultātus, apgalvo, ka arī ministrijai prioritāte ir nodrošināt pieejamā finansējuma efektīvu caurskatāmu pārvaldību un izlietošanu. Valsts kontroles veiktās revīzijas secinājumi palīdzēs pilnveidot kontroles procedūras un sekmēt visu iesaistīto pušu atbildību sistēmas uzlabošanā.
Cik tērē skolotāju algām
* Kopumā mērķdotācijā pedagogu algām pašvaldību skolās valsts pērn atvēlējusi 323,1 miljonu eiro.
* Šī nauda sadalīta starp 662 skolām un algas izmaksātas 28 054 skolotājiem.
