“Dodot zināšanas skolēniem, var būvēt valsts nākotnes pamatu. Tas ir cēls mērķis.” Kā Daniels un Lilija kļūs par skolotājiem 2
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau no 1. septembra skolās ienāks simt jauni skolotāji, kuri pedagoga amatu apgūs jaunajā skolotāju sagatavošanas programmā “Mācītspēks”. Topošie pedagogi, kuriem jau ir augstākā izglītība, kā arī darba pieredze, gada laikā iegūs skolotāja darbam nepieciešamās zināšanas, vienlaikus jau strādājot skolā.
Kā “Latvijas Avīze” jau rakstījusi, projekta iecere bija piesaistīt darbam skolās cilvēkus, kas iepriekš guvuši darba pieredzi citās jomās.
Pirmās apmācības topošajiem skolotājiem noris jau šonedēļ Jelgavā.
Ar potenciālo jauno skolotāju atlasi nodarbojas nodibinājums “Iespējamā misija”, kas arī iepriekš piesaistīja darbam skolā profesionāļus no citām jomām, savukārt skolotāju apmācība pirmajā gadā tiks veikta Latvijas, Liepājas un Daugavpils universitātēs. Programmas otrajā gadā skolotāji saņems atbalstu un turpinās izglītoties “Iespējamās misijas” piedāvātās programmās.
Jaunie skolotāji izmaksās dārgi
Projektam atvēlēts iespaidīgs finansējums: triju gadu laikā skolotāju sagatavošanai “Mācītspēka” programmā izlietos 2,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa – 2,3 miljoni eiro – ir Eiropas Sociālā fonda, 522 tūkstoši – valsts budžeta, bet 110 tūkstoši – pašvaldību finansējums.
Finansējums gan tiek piešķirts pakāpeniski: pagājušajā nedēļā valdībā tika papildus piešķirti gandrīz 800 000 eiro, kas nepieciešami programmas turpināšanai: piemēram, potenciālo skolotāju piesaistei nākamajam studiju gadam. Par finansējuma sadali programmā jau izskanējis gana daudz kritikas, piemēram, ka pārāk daudz tiek tērēts administratīviem izdevumiem un programmas popularizēšanai.
Programmas īstenotāji savukārt skaidrojuši, ka masīvās reklāmas kampaņas nepieciešamas, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk pretendentu, no kuriem izraudzīties pašus labākos. Konkurss dalībai programmā bijis liels: seši uz vienu vietu.
Kāpēc nolēmuši mainīt savu dzīvi un uzsākt skolotāja darbu, ko vēlas dot skolēniem, par to sarunājos ar diviem projekta “Mācītspēks” dalībniekiem.
Cer dot labumu valstij
Daniels Elksnītis Priekuļu vidusskolā mācīs ķīmiju vidusskolā un pamatskolā, kā arī bioloģiju vidusskolas klasēs.
“Kā jau droši vien katrs, es meklēju to labāko ceļu dzīvē: gan sev pašam, gan kā dot vislabāko pienesumu sabiedrībai,” saka Daniels, vaicāts, kāpēc pieteicies “Mācītspēkā”.
Par projektu “Mācītspēks” izdzirdējis no draugiem un tad arī nolēmis pieteikties. “Jau agrāk bija tāda doma, ka varbūt vajadzētu izvēlēties skolotāja ceļu. Arī radinieki man bija teikuši, ka es varētu būt labs skolotājs. Man ir jaunāki brāļi un esmu novērojis, ka man padodas aizraujoši stāstīt, ieinteresēt par daudz ko. Brāļi un arī citi bērni manī labprāt klausās.
Manuprāt, spēju arī ļoti labi kritiski domāt, izvērtēt informāciju. Tas attiecīgi noved pie pareizajām izvēlēm. Tā skolotājam ir ļoti svarīga spēja, jo tad viņš var iemācīt arī bērniem filtrēt informāciju, saprast, kas viņiem ir vajadzīgs un kas nav.
Daniels absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti, pamācījies arī vides zinātni maģistrantūrā gan šajā pašā fakultātē, gan Oslo universitātē Norvēģijā. Strādājis Valsts zemes dienestā un Dabas aizsardzības pārvaldē.
“Kad pieteicos “Mācītspēkā”, vairāk tēmēju uz ģeogrāfijas mācīšanu, jo tas ir lauciņš, kurā es varētu būt visspēcīgākais. Taču atzīmēju arī ķīmiju un bioloģiju. Studējot daudz ko esmu apguvis arī no šīm zinātņu jomām. Protams, būs daudz kas vēl jāatkārto, “jāiebrauc” mācību standartā,” stāsta Daniels.
Puisis piebilst, ka projektā “Mācītspēks” viņu uzrunājis tas, ka vienlaikus var strādāt un mācīties: “Varbūt tas nebūs tik viegli – būs jāiegulda darbiņš, bet būs ļoti efektīvi.”
Iespējamās grūtības skolotāja darbā Danielu nebiedē: viņš paļaujas uz to, ka “Mācītspēka” jaunajiem skolotājiem būs pieejams mentoru atbalsts, turklāt arī studijās varēs noskaidrot daudz ko no tā, kas darbā skolā nav bijis saprotams. Tomēr topošais skolotājs atzīst, ka uztraucas par to, kā pret viņu attieksies bērni, vai pratīs skolēnus ieinteresēt un piesaistīt viņu uzmanību, kā izdosies nodrošināt kārtību klasē.
Jautāts, kā klājies projekta atlasē, Daniels stāsta, ka pirmajā kārtā bija jāpierāda motivācija strādāt skolā, bet nākamajā kārtā bija jāsagatavo ministunda par paša izvēlētu tēmu. Stunda bija jāvada tiešsaistē un “skolēni” bija citi “Mācītspēka” pretendenti. Daniels izvēlējies ģeogrāfijas tēmu – stāstījis par augsni it kā 9. klasei.
Interesanti, ka Priekuļu vidusskolā mācīs arī viņa draudzene Lilija, ar kuru kopā pieteikušies “Mācītspēkam”, abi arī izturējuši atlasi. “Dzīvojām kopā Norvēģijā, sākās koronavīrusa pandēmija, bija jāsēž mājās, un tā nu sanāca, ka bija tieši laiks mierīgi aizpildīt “Mācītspēka” anketas, veltījām tam daudz laika, pārdomājām to visu.
Sapratām arī, ka esam patriotiski noskaņoti, ka ārzemēs mums īsti nepatīk un gribam atgriezties Latvijā, dot labumu savai valstij. Darbs skolā, manuprāt, ir viens no labākajiem veidiem, kā strādāt valsts labā. Dodot zināšanas skolēniem, var būvēt valsts nākotnes pamatu. Tas ir cēls mērķis.”
Priekuļu vidusskolā abi jau viesojušies, satikuši pedagogu pāri, kuri dodas pensijā un kurus Daniels un Lilija nomainīs.
Vai Danielu no darba skolā neatbaida skolotāja amata un vispār Latvijas izglītības sistēmas samērā zemais prestižs sabiedrībā? “Nē, tas tieši mani vēl vairāk motivē,” attrauc Daniels. “Tas ir papildu izaicinājums mesties iekšā un strādāt tā, lai celtu šo prestižu un sabiedrība aizvien labāk sāktu domāt par skolotājiem.”
Iemācīt bērniem domāt
Dace Mortukāne Pumpuru vidusskolā Jūrmalā plāno mācīt angļu valodu 1. līdz 4. klases skolēniem.
Dacei ir izglītības un darba pieredze Apvienotajā Karalistē, kur viņa gan strādājusi par tulku, gan ieguvusi augstāko izglītību inženierzinātnē Belfāstas universitātē. Pirms četriem gadiem Dace ar ģimeni atgriezusies Latvijā.
Patlaban viņa audzina divus bērnus – Elizabeti un Hugo –, kā arī vada uzņēmumu “Elliandhugo”, kas nosaukts bērnu vārdos. Uzņēmumā tiek gatavotas personalizētas dāvanas mazuļiem un svētkiem.
Projektā “Mācītspēks” Dace pieteikusies, jo vienmēr bijusi gatava jauniem izaicinājumiem. “Šis projekts ir brīnišķīga iespēja sevi attīstīt,” teic topošā skolotāja. Turklāt pedagoga darbs aizvien interesējis, jo vecmāmiņa ilgus gadus strādājusi par skolas direktori, izglītības jomā darbojušies arī citi tuvinieki.
“Agrāk sevi skolotāja darbā neredzēju, bet iespēja citus motivēt, būt kādam par paraugu, palīdzēt citiem man aizvien ir bijusi ļoti svarīga,” stāsta Dace.
Viņa gan neslēpj, ka darbā skolā viņu tomēr “biedē pilnīgi viss”. Tajā pašā laikā ir pārliecināta: ja saglabās pozitīvu attieksmi, viss būs labi. Mācībās, kas tiks nodrošinātas jaunajiem skolotājiem, Dace cer apgūt jaunas zināšanas – klasvadību, stundu organizēšanu, normatīvo aktu prasības skolotājiem.
Strādāt tieši ar jaunākā skolas vecuma bērniem Dace izvēlējusies pati: “Man ļoti patīk mazie bērni, viņi šķiet tik mīksti un pūkaini!” Turklāt Dace spriež, ka vecākos skolēnos diez vai spētu radīt respektu, jo pati joprojām izskatoties pēc skolnieces.
Galvenais pedagoga uzdevums, viņasprāt, ir izveidot veiksmīgu komunikāciju un sadarbību ar bērniem, veicināt viņu kritisko domāšanu un radošumu.
“Mācību priekšmeta apguve nav tikai atcerēties, ko skolotājs stāstījis, bet arī izmantot šīs zināšanas ikdienā. Tieši to gribu iemācīt bērniem: kā lietot un izmantot valodu. Negribu, lai viņi tikai iekaļ gramatiku un pēc tam par to aizmirst. Piekrītu Alberta Einšteina teiktajam, ka izglītība nav faktu iegaumēšana, bet gan iemācīt prātam domāt,” stāsta topošā skolotāja.
Dace piebilst, ka būtisks skolotāja uzdevums ir arī veidot skolā pozitīvu vidi, lai bērni tur justos labi un gribētu uzturēties. “Ja skolā ir laba vide, bērni labprāt uz turieni dodas un labprāt gūst jaunas zināšanas,” secinājusi Dace.
Skolotājs ir ļoti svarīga persona arī tāpēc, ka, Daces ieskatā, pedagogs katram bērnam ir nākamā svarīgākā persona aiz vecākiem.
Daces meita Elizabete nesen sākusi skolas gaitas un nu arī dēls ir topošais pirmklasnieks. “Mana meita iet Majoru skolā, varu teikt tikai to labāko, bet vai kaut kas ir jāuzlabo izglītības sistēmā kopumā, par to varēšu spriest tikai tad, kad pati būšu tajā iekšā,” atbild Dace, vaicāta, kā vērtē izglītības kvalitāti Latvijā.
“Vidējais” “Mācītspēka” skolotājs
* Topošo skolotāju vidējais vecums ir 34 gadi, 75 procenti no viņiem ir sievietes, bet 25 procenti – vīrieši.
* Visvairāk jauno skolotāju paliks strādāt Rīgas reģionā – 63, Kurzemē – 18 skolās, bet vismazāk “Mācītspēka” skolotāju būs Latgalē: viņi strādās sešās skolās, kas atrodas tikai vienā pašvaldībā.
* Visvairāk “Mācītspēka” skolotāju mācīs valodas (latviešu un svešvalodas) – 35, 17 skolotāji darbosies dabaszinātņu jomā, mācot fiziku, ķīmiju, bioloģiju, tikpat skolotāju gatavi mācīt matemātiku.
