Skolotājiem tomēr būs lielākas algas 2
No 1. septembra skolotāju atalgojums par pilnu slodzi nevarēs būt mazāks par 750 eiro, 16.jūlijā lēma valdība, kas atvēlēja arī teju astoņus miljonus eiro pedagogu algu celšanai.
Gandrīz septiņi miljoni eiro skolotāju algām novirzīti no īpašas valsts budžeta programmas: gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, kas paredz finansējumu valsts nozīmes reformu īstenošanai.
Savukārt 713 824 eiro skolotāju algu celšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) radusi savā budžetā. Finansējums ir paredzēts šī gada četriem mēnešiem – no septembra līdz decembrim. Valdībā tika solīts, ka skolotāju algas paaugstinās arī 2020. gadā, taču, no kādiem avotiem tiks rasta nauda algu celšanai, pagaidām nav skaidrs. Nākamgad algu celšanai būtu nepieciešami jau teju 23 miljoni eiro.
Tāpat arī šī gada algu paaugstinājums izraisīja strīdus starp skolotāju pārstāvjiem – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) – un valdību, jo daži ministri, jo sevišķi finanšu ministrs Jānis Reirs uzstāja, ka izglītības nozarē nav notikušas pietiekami efektīvas reformas, tāpēc algu pieaugums pedagogiem nepienākas.
Savukārt skolotāju pārstāvji solīja organizēt streiku, ja algas netiks celtas.
Lai novērstu bažas, ka arī turpmāk pedagogi nevarēs būt droši par algu pieaugumu, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja rīkojuma projektu par algu pielikumu šogad papildināt ar pantu, kurā apsolīts algu kāpums arī nākamgad. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iebilda: “Domāju, ka tālākas saistības nevajag uzņemties. Arī kolēģi tam nepiekristu.”
Par to, vai atbalstīt finansējuma novirzīšanu skolotāju algām, gan vēl jālemj Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras sēde paredzēta ceturtdien.
I. Vanaga arī teica, ka valdībai būtu jāapņemas pārskatīt skolotāju darba slodzes aprēķināšanas sistēmu, jo pēc jaunā izglītības satura ieviešanas skolotājiem vajadzēs vairāk darba laika veltīt, lai sagatavotos stundām un savā starpā sadarbotos.
Toties izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska skaidroja, ka arī šādus solījumus vēl nevar izteikt: drīzumā varētu tikt mainīta skolu finansēšanas sistēma, atsakoties no kārtības “Nauda seko skolēnam”. Lemjot par to, kā turpmāk finansēt skolas, tiks arī domāts, kā aprēķināt skolotāju slodzi un par to pienākošos atalgojumu.
