Skolotājiem solījumi apnikuši 19
“Streiku, streiku!” sauca aptuveni tūkstotis pedagogu, kuri vakar pulcējās piketā pie Saeimas nama un kuriem kārtējo reizi nācās tikai uzklausīt solījumus par to, ka problēmas pedagogu algošanā tikšot risinātas.
Lielākā daļa piketētāju bija ieradušies no Vidzemes un Latgales, taču bija arī talsenieki, liepājnieki, jelgavnieki. No tālākajiem Latgales ciemiem protestētāji izbraukuši jau trijos naktī.
Pie Saeimas nama skolotāji ieradās vēl rīta tumsā, lai sagaidītu parlamenta deputātus, kuriem vakar nācās lemt par nākamā gada valsts budžetu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aktīvisti izritināja sarkanu paklāju, pa kuru tad uz darbu vakarrīt devās deputāti. Tādējādi parlamentārieši nonāca “uz paklāja”, bija spiesti paskatīties acīs saviem vēlētājiem un padomāt, ko solījuši pirms vēlēšanām. Sarkanās krāsas paklājs izvēlēts tāpēc, ka ar to asociējas svinīgi pasākumi un, kaut arī nākas protestēt pret zemām algām, skolotāji tomēr vēlējušies izrādīt jaunajai Saeimai cieņu. Deputātu gājiens pa sarkano paklāju pārsvarā tika pavadīts ar svilpieniem.
Pedagogi bija “bruņojušies” ar zvaniņiem un plakātiem “Pieprasām Eiropas līmeņa algas”, “Vislabākā skolotāja diēta ir alga” u.c. Kamēr lielākā daļa trokšņoja Saeimas nama ārpusē, septiņu cilvēku delegācija devās tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un citiem parlamentāriešiem. Lai politiķiem būtu skaidrs, cik tad skolotāji pelna, skolotāja no Vecumniekiem Lāsma Merca atdāvināja viņiem tā sauktās algu lapiņas. Mazās algas dēļ jaunā skolotāja strādā trīs darbavietās.
Kad LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško pēc tikšanās paziņoja, ka Saeimā saņemti solījumi palielināt finansējumu skolotāju algām, kad būs izstrādāts un gatavs ieviešanai jaunais skolotāju algu modelis, skolotāji satraucās. “Atkal solījumi!” sašutis sauca pūlis. “Streiku! Streiku!”.
Kad emocijas bija rimušas, aprunāties ar skolotājiem nāca arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile – mierīga, nosvērta; viņa nebaidījās skolotājiem uzdot arī nepatīkamus jautājumus. Piemēram, kāpēc, pēc pedagogu domām, ne visi sabiedrībā uzskata, ka skolotāju algas jāceļ. Uz to ministre skaidru atbildi nesaņēma. Liepājas novada starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Rūta Zvaigznīte izdrukājusi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājas lapas ierēdņu algas un atjautāja, kāpēc ministrijā lielākā daļa ierēdņu pelna vairāk par 1000 eiro. Gan viņa, gan citi arī taujāja: kāpēc ministrija tik bieži maina datortehniku, kamēr skolotājiem jāiztiek ar “aizvēsturiskiem” datoriem. Te nu ministre atrunājās, ka nesen stājusies amatā un pagaidām IZM tēriņus nepārzina.
Skolotāji vaicāja arī: kāpēc pedagogiem nav kāda piemaksa kancelejas preču iegādei. Par algu tiek pirkts stundām vajadzīgais ne tikai sev, bet arī bērniem, kurus vecāki uz skolu palaiž bez rakstāmpiederumiem. Lauku skolotāji pauda, ka jūtas pazemoti: it kā viņi būtu vainīgi, ka dzīvo laukos un ka tur tagad ir maz bērnu. Galu galā sarunas noslēdzās mierīgi. Pedagogi vēlēja M. Seilei veiksmi un izturību.
Judīte Briede, Jēkabpils pirmsskolas iestādes “Kāpēcītis” pedagoģe: “Uz rokas saņemu 333 eiro. Tas ir par vienu slodzi. Vairāk bērnudārzos strādāt neļauj, nekādu piemaksu mums arī nav. Pedagoģiskā darba stāžs man ir 35 gadi. Iztikt ar algu, ko saņemu, ir smagi, jātaupa uz visu. Labi vēl, ka man ir privātmāja. Nav jāmaksā milzīgie komunālie maksājumi kā kolēģiem, kuri dzīvo dzīvokļos.”
Daina Jarmalaviča, Ozolaines pamatskolas vēstures un krievu valodas skolotāja: “Strādāju divas slodzes – vairāk nekā 40 stundas nedēļā, uz rokas saņemu 600 eiro. No pulksten 8 līdz 16 esam skolēnu rīcībā, tikai pēc tam varam sākt labot darbus, gatavoties stundām. Vecāki zvana arī brīvdienās, jo dažkārt nezina, kā tikt ar bērnu galā, prasa padomu. Lauku skolotājs jau ir ne tikai skolotājs, bet arī psihologs un sociālais pedagogs! Tāpēc slodze sanāk liela. Uz lauku fona alga, protams, laba, taču, lai to nopelnītu, jāstrādā, galvu nepaceļot. No jaunā modeļa neko labu negaidām. Ja nepalielināsies finansējums skolotāju algām, mani ienākumi pat samazināsies.
Gribu teikt deputātiem, ka arī viņu skaits ir jāsamazina, citādi sanāk tā, ka iedzīvotāju skaits samazinās, skolēnu skaits samazinās un skolotāju ir par daudz, bet deputāti kā bija simts, tā ir. Mums, lauku skolu skolotājiem, iesaka apvienot amatus – lai bioloģijas skolotājs ir arī konsultants lauku atbalsta dienestā, lai skolas direktors ir arī grāmatvedis. Vai Ministru prezidents arī būs vienlaikus sētnieks un apsargs?”
Arvo Karelsons, Īslīces vidusskolas politikas un tiesību, kā arī vēstures skolotājs: “Pilna slodze man nesanāk. Pēc nodokļu nomaksas saņemu 334 eiro. No tiem simts eiro aiziet ceļam no dzīvesvietas Skaistkalnē uz skolu. Alga ir pārāk maza, bet man arī nepatīk, ka mēģina sarīdīt lauku un pilsētu skolotājus. Zinu, ka arī lielajās skolās skolotājiem problēmu netrūkst.
Skolotājiem pārmet, ka pietrūkst kvalitātes izglītībā. Bet skolotāju profesionalitātē un attīstībā neiegulda. Pirmskara Latvijā skolotājs varēja saņemt divu gadu stipendiju, lai brauktu uz ārzemēm pilnveidotos un atvestu uz Latviju jaunas zināšanas, jaunas mācību metodes.”
