Skolotājiem sola ne mazāk par 280 latiem 0
No šā gada 1. septembra zemākā iespējamā pedagogu alga par vienu likmi, visticamāk, būs 280 lati. Par desmit procentiem alga pieaugs arī augstāk kvalificētajiem skolotājiem. Par to vakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vienojās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem.
Pilnīga skaidrība par šo jautājumu gan tiek solīta tikai īsi pirms Līgo svētkiem. Lai varētu pildīt šo solījumu, papildu finansējums no valsts budžeta šogad nebūs nepieciešams; algas varēs celt uz skolēnu skaita samazināšanās rēķina. Iecerēts palielināt naudas summu, kas patlaban seko vienam skolēnam, no 678 latiem līdz 700. IZM valsts sekretāra vietniece Inga Štāle gan atzina: tā kā no 1. septembra nepalielināsies mērķdotācija skolotāju algām, visiem pedagogiem nevajadzētu cerēt, ka viņu algas palielināsies – tas notiks tikai tajās skolās, kur nesamazināsies skolēnu skaits.
Izskatās, ka šobrīd viedokļu saskaņošana par to, kā būtu jāpieaug pedagogu algām, rit gana raiti un sekmīgi. Taču par to, ka nākotnē sarunas atkal varētu iestrēgt, liek bažīties daudzie labojumi, ko LIZDA vēlas veikt sadarbības memorandā, ko pedagogu pārstāvjiem piedāvājis parakstīt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Piemēram, LIZDA prasa domāt ne tikai par skolotājiem, bet arī celt algas skolu direktoriem, viņu vietniekiem, kā arī augstskolu pasniedzējiem un zinātniekiem. R. Ķīlis un viņa padotie uzskata, ka par pasniedzēju un zinātnieku finanšu stāvokli jādomā, kad būs pabeigta augstskolu studiju programmu un zinātnisko institūciju konkurētspējas izvērtēšana.
Skolotājus bažīgus dara tas, ka algas pielikums apsolīts vien zemāk atalgotajiem un tiem dažiem tūkstošiem pedagogu, kuri ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes – 4. un 5., savukārt par 3. pakāpes pedagogiem, kuru ir visvairāk, memoranda projektā teikts, ka iespēja viņiem pacelt algas par desmit procentiem no nākamā gada 1. janvāra tiks vērtēta budžeta iespēju ietvaros.
Tāpēc LIZDA prasa, lai tiktu skaidri pateikts, ka šāds pielikums tiks nodrošināts. Turklāt skolotāji prasa, lai Ministru kabinets apstiprinātu algu celšanas grafiku 2013. un 2014. gadam. I. Štāla toties atzina: nav garantijas, ka nākamā gada valsts budžetā izglītības jomai izdosies iegūt papildu 80 miljonus latu visām algu paaugstināšanas iecerēm.
LIZDA oficiāli neiebilst pret to, ka memorandā tiek saglabāta apņemšanās ieviest pedagogiem diferencētu algu sistēmu, taču pedagogu vidū vienprātības par to nav. Limbažu novada LIZDA dalīborganizācijas vadītāja Edīte Kaimiņa apgalvoja, ka skolotāji nevēlas algu sasaisti ar pakāpēm, jo šāda sistēma saasināšot attiecības skolu kolektīvos. Turpretī Eiropas Sociālā fonda projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (šā projekta ietvaros skolotājiem arī piešķīra kvalifikācijas pakāpes) vadītāja Evija Papule apgalvoja, ka 80 procenti aptaujāto pedagogu atbalsta atalgojuma sasaisti ar pakāpēm. Patlaban gan pakāpes ieguvuši vien 60 procenti pedagogu, taču atlikušajiem būs iespēja tās iegūt līdz 2014. gadam.
