Lasi visu rakstu: Skolotājiem algas diena. Asaras vai prieki? 10
Šodien lielākajā daļā skolu sāksies septembra algu izmaksa, un tad arī katrs pedagogs reāli ieraudzīs, vai jaunajā algošanas modelī viņš ir zaudētājs vai ieguvējs. Pērn gada pēdējos četros mēnešos skolotāju algām valsts atvēlēja aptuveni 112 miljonus eiro, bet šogad, stājoties spēkā jaunajam modelim, – aptuveni 116 miljonus eiro. Tātad par četriem miljoniem vairāk. Tomēr, neraugoties uz to, daudzviet runā par algu samazinājumu. Kā jūtot, ka tuvojas kārtējais skolotāju algām veltītais sašutuma vilnis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis kopā ar ierēdņiem ceturtdien rīkoja preses konferenci, kurā sīki klāstīja, kā tiek aprēķināts finansējums (mērķdotācija) skolotāju algām, kas novirzāms katrai pašvaldībai, un ka tālāk šo naudu jau dala vietējā vara un arī izglītības iestādes vadītājs. Cita starpā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji atzina: neraugoties uz to, ka kopējais mērķdotācijas apjoms pieaudzis, ir pašvaldības, kuras nu saņems mazāk naudas nekā līdz šim. Tādas pašvaldības gan esot tikai deviņas. Savukārt, ja skatās ne tikai uz mērķdotāciju pedagogu algām, bet valsts piešķirto finansējumu arī speciālo skolu un internātskolu uzturēšanai, redzams, ka zaudētājos jau ir 22 pašvaldības.
Uzzinot, kāds būs valsts piešķirtais finansējums pedagogu algām Ikšķiles novadā, pašvaldība pat sasauca ārkārtas sēdi, jo secināja, ka Tīnūžu pamatskolā skolotājiem nāktos iztikt tikai ar minimālo algu. Skolā, kur ir 129 skolēni un 22 skolotāji, saskaņā ar jauno finansēšanas modeli valsts apmaksā tikai 9,9 skolotāju darba slodzes. Tādā situācijā skolotāju algas samazinātos pat par 300 eiro, ja vien pašvaldība nebūtu apņēmusies tās līdzfinansēt. Taču arī lielajā Ikšķiles vidusskolā, kur skolēnu skaits šajā mācību gadā pieaudzis un kur tagad ir 900 skolēnu, skolotāju atalgojums samazinātos vidēji par 60 eiro. Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa apgalvo: lai saglabātu algas esošajā līmenī, gadā pietrūkst 141 000 eiro. Tīnūžu pamatskolā skolotāji iepriekšējā mācību gadā, strādājot 40 stundas nedēļā, mēnesī pelnījuši 1000 – 1100 eiro, bet Ikšķiles vidusskolā līdz pat 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Arī līdz šim pašvaldība līdzfinansējusi skolotāju algas, piemaksājot 70 eiro uz vienu skolotāju. “Jā, algas ir diezgan lielas, bet tajā pašā laikā tā ir tikai normāla alga pedagogam,” spriež D. Kļaviņa. Saskaņā ar viņas teikto: galvenais iemesls tādam mērķdotācijas kritumam ir jaunajā finansēšanas modelī noteiktā skolēnu un skolotāju proporcija. Līdz šim Ikšķiles novadā valsts apmaksāja vienu skolotāja darba likmi uz astoņiem skolēniem, bet tagad novads ieskaitīts Pierīgas novadu grupā un nu jābūt 14 skolēniem uz vienu skolotāju. Tikmēr IZM pārstāve Līga Buceniece apgalvo, ka mērķdotācija Ikšķiles novadam nav samazināta, bet finansējuma samazinājums tieši Tīnūžu pamatskolai drīzāk saistāms ar skolēnu skaita kritumu.
Rīgā algas saruks
Par algu samazinājumu uztraucas arī galvaspilsētas skolu direktori. Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktors Andris Priekulis sarēķinājis, ka viņa vadītajā skolā pedagogi pelnīs par 70 – 90 eiro mazāk nekā līdz šim. Līdzīga situācija esot arī citās Rīgas skolās. A. Priekulis algas samazinājumā vaino arī jauno skolēnu un skolotāju proporciju. Kā zināms, Rīgā vienu skolotāja likmi valsts apmaksā tagad uz 16,5 skolēniem.
Rīgas domes pārstāve Indra Vilde teic, ka Rīgā skolotāju algas izmaksās šīs nedēļas pirmajā pusē. Taču aprēķini jau veikti un skaidrs, ka daļai pedagogu algas saruks. Kāpēc tā, ja Rīgai kopumā mērķdotācija skolotāju algām pieaugs, pagaidām nav skaidrs. Pašvaldība sola sniegt detalizētu skaidrojumu tikai 17. oktobrī.
Par protestiem vēl spriedīs
Tikmēr Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atzīst: kaut arī nedaudz, tomēr valsts finansējums skolotāju algām novadā pieaug. Gan ne visiem pedagogiem. Tā kā mainījusies sistēma, pēc kuras rēķina skolotāju slodzi, divām trešdaļām novada pedagogu algas pieaugs, bet vienai – samazināsies. Turklāt pat vienā skolā daļai skolotāju algas var pieaug, bet citiem sarukt. “Algas var pieaugt vai samazināties par 10 – 100 eiro,” saka G. Libeks. Tā kā pašvaldībā ir gan mazākas, gan lielākas skolas, tās turpina pārdalīt valsts piešķirto finansējumu skolotāju algām par labu mazajām skolām, kam piešķir arī līdzfinansējumu no pašvaldības. Kopējais satraukums par algu samazinājumu viņam šķiet neizprotams, jo “principā taču pārsvarā algām vajadzētu pieaugt, nevis sarukt”.
Preiļu novads ir viens no tiem, kur mērķdotācija saruks arī saskaņā ar IZM datiem. Preiļu izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis lēš, ka tas noticis gan skolēnu skaita samazinājuma dēļ, gan tāpēc, ka Preiļu pilsētai nu jābūt augstākai skolēnu un skolotāju skaita attiecībai. Viņš teic, ka tāpat kā līdz šim pašvaldībai nāksies pārdalīt finansējumu par labu mazākajām skolām un arī līdzfinansēt tās no pašvaldības budžeta. Daļai skolotāju nu vairs nesanāks pilna slodze, jo 30 stundas nedēļā nelielās skolās tie vairs nevar savākt. Kā zināms, iepriekš pilna slodze bija 21 kontaktstunda.
Visās aptaujātajās pašvaldībās atzīst: lielākie ieguvēji no jaunās skolotāju algu reformas ir pirmsskolas pedagogi. Lielākā daļā pašvaldību rasta iespēja algas palielināt.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājai Ingai Vanagai vēl neesot skaidrības, kāds būs pedagogu kopējais noskaņojums. Par to, kā reaģēt uz jaunajām algām, LIZDA padome lemšot tikai 19. oktobrī.
UZZIŅA
Zemākā alga – 680 eiro
Jaunajā skolotāju algu modelī pedagoga zemākā pieļaujamā darba algas likme mēnesī par 30 stundu darbu nedēļā ir 680 eiro. Valsts piešķir arī naudu piemaksām 13,5% apmērā no darba samaksai aprēķinātās mērķdotācijas.
Salīdzinot ar pagājušā gada mērķdotāciju skolotāju algām, šā gada septembrī tā sarukusi deviņām pašvaldībām: Vārkavas novadam -6,7%, Pārgaujas novadam -4,8%, Rucavas novadam -5,1%, Preiļu novadam -3,8 %, Babītes novadam -2,3%, Vecpiebalgas novadam -2,1%, Saulkrastu novadam – 1,9%, Cēsu novadam -1,2%, Ludzas novadam -0,6%.
