Mazākumtautību izglītības padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs pauž, ka padome atbalsta pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā, taču norāda uz pedagogu trūkumu.
Mazākumtautību izglītības padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs pauž, ka padome atbalsta pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā, taču norāda uz pedagogu trūkumu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

“Skolotāji vēl nav gatavi mācīt latviski,” atklāj ģimnāzijas direktors 0

Kā tas nākas, ka mums kā sabiedrībai ļoti patīk šie te pārejas posmi? Mums patīk iedot kaut kādu lēnu inerces periodu kaut kādām darbībām un lēmumiem, kurus var pēc būtības nolemt un darīt. Kāpēc? TV24 raidījumā Nacionālo interešu klubs par to kontekstā ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā aizdomājās raidījuma viesi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Viens no studijas viesiem bija Romāns Alijevs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors: “Es domāju, ka tā ir domāšanas inerce, jo cilvēkiem gribas, lai kaut kas notiktu, bet vajadzētu taču ieguldīt kaut kādus resursus, spēku un tā tālāk.”

Viņš arī akcentēja kādu būtisku lietu. Skolotāji vēl nav gatavi, viņi vēl nevar mācīt latviski un strādāt, lietojot aktīvi latviešu valodu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā tas ir iespējams? “Es gribu atcerēties vienu momentu. Tas bija 1993. gadā, kad mēs runājām, ka vajag pāriet uz latviešu valodu, lai veidotu vienotu izglītības sistēmu valstī, un domājām par to, ka 1995. gadā tas varētu notikt. Tas nenotika. Un atruna bija tā pati,” atklāj direktors.

Minētā atruna bijusi: skolotāji nav gatavi un skolotāji nevar vadīt mācību procesu latviski.

Toreiz ticis šajā idejā ieguldīt ļoti daudz finanšu, spēka, daudz organizēti kursi skolotājiem. “Es domāju, ka vajadzēja visu laiku atbalstīt un uzturēt tādu sistēmu, kur nedrīkst nelietot latviešu valodu mācību procesā,” saka direktors.

Realitāte gan rāda mums pavisam citu bildi: “Nav tik labi un nav tik spoži. Ir ļoti daudz problēmu, joprojām strādā skolotāji, kuri nelieto latviešu valodu. Līdz ar to arī klasē, kur tie skolēni mācās ar tādiem skolotājiem, viņi arī ir apdraudēti, jo viņiem nav nodrošināta latviešu valodas lietošanas sistēma.”

Šādiem skolēniem mājās nav latviešu valodas vides, pagalmos un veikalos arī nav. Šie skolēni atrodas vidē, kurā viņi nespēj apgūt latviešu valodu.

“Līdz ar to, ja skolā nav nodrošināts, bērni nav vainīgi, bet viņi nelieto, viņi nevar arī labi nokārtot eksāmenus, dzīvot ērtāk, komfortablāk ar to, ka viņi var visur izmantot latviešu valodu,” rezumē R.Alijevs.

SAISTĪTIE RAKSTI