Skolotāji šogad saņems normatīvos nostiprinātos solījumus, bet ne vairāk 1
Skolotāji šogad saņems normatīvajos aktos nostiprinātos solījumus, bet ne vairāk, šorīt intervijā LTV “Rīta Panorāmā” atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš uzsvēra, ka vajadzību, kas lielākoties tiešām esot pamatotas, ir vairāk nekā esošo budžeta iespēju.
“Jaunā vienotība” “spiedīšot” uz to, lai valsts virzītos vismaz uz sabalansētu budžetu, bet ideālā variantā viņš vēlētos pat budžetu ar pārpalikumu.
Budžetu ar pārpalikumu gan Kariņš pašlaik atzīst par visai nesasniedzamu, jo ir doti dažādi solījumi, kas ir jāpilda, līdz ar to, piemēram, ārstiem algu pielikums būs, savukārt attiecībā uz skolotājiem tiks pildīti pieņemtie lēmumi, bet runāto, kas vēl nebija nostiprināts konkrētu vienošanos veidā, izpildīt vēl nevarēšot, jo tam trūktu 40 līdz 44 miljoni eiro.
Kā ziņots, valdība vakar pieņēma lēmumus par vairāku pasākumu īstenošanas turpināšanu, līdz ar ko 2019.gada fiskālā telpa no iepriekš prognozētajiem mīnus 34 miljoniem eiro ir palielinājusies līdz 44,5 miljoniem eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Iepriekš Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka šajā un nākamajos divos gados vispārējās valdības budžeta bilance pie nemainīgas politikas, pieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, ir mazāka nekā pieļaujamā bilance. Tas nozīmē, ka fiskālā telpa 2019.gadā iepriekš bija mīnus 34 miljoni eiro.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja FM priekšlikumu šim un turpmākajiem gadiem paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pēc iepriekšējām aplēsēm veido 31 miljonu eiro.
Tāpat valdība otrdien atbalstīja 2019.gadā turpināt virkni fiskāli ietilpīgu pasākumu, kas kopējo fiskālo telpu pasliktināja līdz 44,5 miljoniem eiro. Valdība lēma atvēlēt 7,6 miljonus eiro finanšu noziegumu apkarošanas pasākumiem, 1,5 miljonus eiro – reemigrācijas pasākumiem, divus miljonus eiro – atbalstam diasporai, bet 200 000 eiro – tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanai.
Reirs atzina, – lai nepārkāptu pieļaujamo budžeta deficītu, iztrūkstošos līdzekļus plānots daļēji nosegt ar ieņēmumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
Šo scenāriju Finanšu ministrija saskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). “Pieredze liecina, ka samazinot ēnu ekonomiku vidēji gadā par vienu procentpunktu, budžetā iegūstam 60-70 miljonus eiro. Patlaban no iesniegtajiem 30 miljoniem EK ir saskaņojusi astoņus miljonus. Ir skaidrs, ka nevarēsim skaņot visu summu, bet tā ir viena no rezervēm,” skaidroja finanšu ministrs un piebilda, ka līdzekļus iespējams rast arī, pārskatot izdevumus.
Reirs uzsvēra, ka valdība neizskata iespējas palielināt nodokļus, lai mazinātu negatīvo fiskālo telpu.
