Nav ilgtermiņa plāna pedagogu piesaistei: lielākās skolas “pārpērk” skolotājus 0
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) trūkst ilgtermiņa, visaptveroša redzējuma par to, kā risināt pedagogu trūkuma problēmu, ir tikai īstermiņa risinājumi. Aprīlī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no IZM gaidīs konkrētu plānu, kā novērst skolotāju trūkumu un uzlabot viņu darba kvalitāti.
Patlaban valstī trūkst aptuveni 100 skolotāju, situācija ir labāka nekā jūnijā, kad trūcis pat 380 pedagogu, tomēr skolotāju trūkums varētu kļūt tikai akūtāks, jo pedagogi noveco, turklāt, ieviešot vidusskolās jauno izglītības saturu, vajadzēs skolotājus, kas spēs mācīt tādus specializētos kursus kā “Inženierzinātnes” vai “Publiskā runa”.
Visvairāk pedagogu – pat 59 – trūkst pirmsskolā, ir arī 19 matemātikas skolotāju vakances, pa desmit vakancēm latviešu un angļu valodā.
Reālo vakanču gan ir pat vairāk, taču daudzās no tām tiek piedāvāts niecīgs darba stundu skaits, tāpēc ministrija aprēķinājusi, cik pilnas slodzes vakances skolas varētu piedāvāt. IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere Saeimas atbildīgās komisijas sēdē atzina, ka datus izdevies ievākt tikai par 84 pašvaldībām (Latvijā ir 119 pašvaldības).
Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogoļeva apliecināja, ka pedagogu trūkst, jo īpaši mazākumtautību skolās, kur darbu pamet skolotāji, kuri nejūtas gatavi mācīt latviski. Direktore neslēpa: tā kā viņas vadītajā skolā mācās virs 100 skolēniem un algu fonds ir samērā liels, viņa centīsies skolotājus pārpirkt no latviešu skolām.
Zems profesijas prestižs
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) atgādināja, ka IZM solījusi, ka jau pērnā gada rudenī būs gatavs skolotāju vakanču apkopošanas un prognozēšanas rīks, kas ļaus noteikt, kādi skolotāji trūks nākotnē un laikus risināt briestošo problēmu. Tagad IZM pārstāve solīja, ka rīks labākajā gadījumā būs gatavs tikai šā gada beigās.
Pirms izsludināt iepirkumu par tā izveidi, nepieciešams sakārtot Valsts izglītības informācijas sistēmu.
A. Ašeradens lika saprast, ka gaida lielāku IZM aktivitāti pedagogu trūkuma novēršanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka gaidāmās novadu reformas dēļ daļa pašvaldību vairs sevišķi neuztraucas par pedagogu trūkumu.
B. Bašķere stāstīja, kā IZM gādājusi, lai pedagogu pietiktu. Piemēram, skolās ļauts strādāt tiem, kas tikko sākuši studēt skolotāju studiju programmās vai apguvuši pedagoga prasmes tikai 72 stundu ilgās programmās.
Deputāte Anita Muižniece gan sacīja, ka, iespējams, tieši aizvien laižot pedagogiem noteikto latiņu uz leju, tiek grauts šīs profesijas prestižs.
Izpētīts, ka skolotāju profesija Latvijā ir viena no vismazāk prestižajām: tikpat “populāra” kā šofera un pārdevējas profesijas. Skolotāji ir pat nepopulārāki par politiķiem.
Skolotāju vecums ietekmē skolēnu sekmes?
Runājot par skolotāju novecošanos, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnjoporovs stāstīja, ka tieši skolotāji ir viena no tām profesijām, kurās ir vismazāk darbinieku līdz 40 gadiem. Visvecākie ir krievu valodas, ķīmijas, fizikas skolotāji, kuru vidējais vecums ir virs 50 gadiem.
Sašutumu izraisīja viņa paustais secinājums, ka skolās, kur ir gados vecāki skolotāji, ir arī zemāki rezultāti centralizētajos eksāmenos.
Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars vaicāja: “Kā tieši skolotāju vecums ietekmē skolēnu rezultātus?”
O. Krasnopjorovs atbildēja: “Ir tāda sakritība, ka tur, kur ir liels vecāku pedagogu skaits, ir zemāki rezultāti. Nav gan pierādīts, ka tas ir tieši dēļ pedagogu vecuma.”
Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitišķa teica, ka starptautiskais TALIS pētījums parādījis, ka nav kolerācijas starp skolotāju vecumu un skolēnu sekmēm, bet Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja, ka nevajadzētu diskriminēt skolotājus pēc vecuma.
Galu galā ekonomists atzina: “Igaunijā skolotāju novecošana ir pat lielāka. Ja liels vecums, bet ar algu ilgstoši labi, tad arī rezultāti labi.”
Igaunijā alga 1315 eiro
Igaunijā pedagogi par 35 stundu darba nedēļu, kurā ir tikai 21 tā sauktā kontaktstunda, pelna 1315 eiro mēnesī, kas ir 93 procenti no vidējās algas tautsaimniecībā. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem Igaunijā ir vieni no labākajiem skolēnu sasniegumiem pasaulē. Tikmēr Latvijā tie ir viduvēji un skolotāju vidējais atalgojums aizvien vairāk atpaliek no vidējās algas, šobrīd esot ap 700 eiro mēnesī.
Kā to pamanījuši arī starptautiski eksperti, Latvijā vairāk naudas tērē infrastruktūrai nekā skolotāju algām.
Kā zināms, gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan arī starptautiskā skolēnu sasniegumu salīdzinājums PISA rāda, ka lauku skolās ir vājāks skolēnu sniegums nekā pilsētās un jo sevišķi Rīgā. Piemēram, matemātikas eksāmenā rīdziniekiem ir pat pusotras reizes augstāks rādītājs nekā laukos.
Arī to O. Krasnjoporovs skaidroja ar to, ka laukos ir mazāk skolēnu; tā kā nauda seko skolēnam, skolotājiem ir mazākas algas. Viņš arī sacīja, ka vajadzētu domāt, kā pārbaudīt izglītības kvalitāti mazajās lauku pamatskolās, kur viens skolotājs māca dažādus mācību priekšmetus. Tā kā, absolvējot pamatskolu, lielākajā daļā mācību priekšmetu nav centralizēto eksāmenu, nav zināms, kādā tad līmenī šie priekšmeti apgūti.
