Foto – Karīna Miezāja

– Bet no peļņas un dividendēm ienākuma nodoklī maksā tikai 10 procentus, kamēr no algas – 24 procentus.

I. Kuzmina: – Vai esat valdībā prasījuši celt 
nodokļus peļņai un dividendēm?

– Esam. Gan ne tagad, kad lēma par 2015. gada budžetu, bet savulaik, kad premjers bija Aigars Kalvītis, mēs viņu pārliecinājām, ka izmaiņām jābūt. Taču parasti valdības nodokļu reformas skar tikai darbiniekus, kaut būtu jādomā, kā citā veidā papildināt valsts maku. Jādomā, kāpēc tā ir, ka trīs procenti uzņēmumu piepilda gandrīz visu valsts budžetu, nodrošinot ap 95 procentiem no visiem nodokļu ieņēmumiem. Ko dara pārējie?

V. Krustiņš: – Tad tikai trīs procenti uzņēmumu ir tie īstie valsts uzturētāji! Kuri tad tie ir?

– Piemēram, “Latvijas finieris”.

I. Kuzmina: – Atgriežoties pie pedagogu algu palielināšanas, izglītības ministre pieminējusi ne tikai jauno algošanas modeli, bet arī nepieciešamību sakārtot skolu tīklu. Sakārtošana varētu nozīmēt skolu slēgšanu vai reorganizāciju. Ja daļa skolotāju tiks padarīti par bezdarbniekiem, lai citiem varētu labāk maksāt, ko teiks arodbiedrība?

– Arodbiedrība vienmēr iebildīs pret bezdarbnieku skaita vairošanu. Taču skaidrs, ka nav loģiski, ja mazas skolas ar nepietiekamu bērnu skaitu viena no otras atrodas vien desmit kilometru attālumā. Bet šādas skolas dažkārt turpina pastāvēt vien tāpēc, ka atrodas dažādos novados, un kuram tad novadam sava skola būtu jāslēdz. To pat skaļi varbūt nedrīkst teikt, taču vienmēr esmu domājis: ja skolas būtu valsts, ne pašvaldību pārziņā, skolu tīkls būtu labāk sakārtots. Skolu pārņemšana valsts ziņā gan nozīmētu lielus izdevumus valsts budžetam, jo tad būtu jādod nauda ne tikai pedagogu algām, bet arī skolu uzturēšanai, apkurei, piemēram. Taču, manuprāt, jāsāk rēķināt, kādi būtu ieguvumi, ja valsts pārņemtu skolas. Tad arī IZM skaidri zinātu, kādu algu skolotāji saņem.

Vai pareizāk ir, ja pašvaldība ieceļ direktorus vai valsts? Protams, ka liela daļa pašvaldību vadītāju ir pietiekami kompetenti, bet ne jau visi.