– Skolotāji no minimālās algas celšanas neko neiegūst. Tik maz viņi nesaņem. 12
– Tomēr minimālās algas celšana pamazām izkustina visu algu skalu. Ja paskatāmies, piemēram, uz veselības aizsardzības budžetu, redzam, ka medicīnas nozarē minimālās algas pacelšana liek paaugstināt arī tās algas, kas ir tuvu minimālajai. Pakāpeniski pieaugums virzīsies uz citiem publiskā sektora darbiniekiem un drīzumā ietekmēs arī privātā sektora darbiniekus.
– Bet minimālā alga pievirzās arī skolotāju algai. Ar to mēs nevaram samierināties, ja skolotājs saņem gandrīz minimālo algu! Tā arī nav skaidrs, cik tad procentuāli ir to bagātāko skolotāju un cik nabadzīgo! Dzirdam tikai skaidrojumus, ka trūkst caurspīdīguma pedagogu algu izmaksā.
– Visiem datiem vajadzētu būt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā. Necaurspīdīgumu rada tas, ka skolotāju algu ietekmē 21 dažāds faktors, turklāt naudu sadala pašvaldība, bieži vien daļu no naudas, kas pienākas lielajām skolām, novirzot mazākām izglītības iestādēm, kas citādi nevarētu iztikt. Tāpēc ar vienādu darbu, vienādu skolēnu skaitu un vienādu kvalifikāciju vienā skolā skolotājs pelna vienu algu un citā citu.
Arodbiedrība neiebilst, ja tas, kuram klasē ir 30 skolēni, pelna vairāk nekā tas, kurš strādā ar astoņiem bērniem, jo ar mazāku skolēnu skaitu vieglāk strādāt. Tomēr otrajā gadījumā atalgojumam nevajadzētu būt mazākam pat par trim četrām reizēm, jo, lai gatavotos stundām, jāpatērē tikpat daudz laika, kā strādājot lielā klasē.
LIZDA aprēķinājusi, ka valsts pedagogiem ik mēnesi neapmaksā vidēji 55,6 darba stundas. Kontaktstundas pārsvarā ir apmaksātas, bet tikpat kā neapmaksāta ir skolēnu gatavošana konkursiem un olimpiādēm, dežūras skolā, darbs ar vecākiem.
