“Skolotāji ir gatavi streikam.” Saruna ar Egilu Baldzēnu 12
Ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieku EGILU BALDZĒNU sarunājas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina. Saruna notika dienu pirms skolotāju piketa pie Saeimas nama.
V. Krustiņš: – Šonedēļ valdība pilnīgā vienprātībā, saņemot sociālo partneru zināmu atbalstu, pieņēma nākamā gada valsts budžeta projektu, ministri cits citu apsveica. Tāds ir jaunais vienprātības stils, tomēr arodbiedrības izskatās diezgan skumjas.
Skolotāju arodbiedrība pat organizē protestus, sola streikot, tātad pārtraukt mācības, bet valdība necik neuztraucas. Ar ko šis valdības miers izskaidrojams?
E. Baldzēns: – Par mieru grūti komentēt, katrā ziņā skolotāji protestiem ir gatavi. Pagaidām runa ir tikai par piketu, taču neaizmirsīsim, ka ir arī citas protestu iespējas. Neko daudz skolotāji pagaidām nav panākuši. Valdības protokollēmumā tiek tikai solīti trīs miljoni algu pielikumam un varbūt piešķiršot vēl, ja būs izstrādāts jaunais skolotāju algošanas modelis, kas prasīs vairāk naudas. Modelim jābūt gatavam līdz 1. jūlijam. Tad jau mācības būs galā un streikošanas iespējas būs ierobežotas. Taču skolotāji ir gatavi streikot, ja nepiešķirs vairāk naudas skolotāju algām. Skolotāji uzskata: ja kādu iemeslu dēļ jaunais modelis netiks ieviests, darba samaksa jāceļ tik un tā. Katrā ziņā līdzekļi streiku fondā skolotājiem ir uzkrāti.
Arvien neapmierinātāki ar darba samaksas sistēmu kļūst arī mediķi. Būtu labi, ja viņi koordinētu savu rīcību ar skolotājiem, jo gan izglītība, gan veselības aprūpe ir ļoti svarīgas atslēgas nozares.
Arī LBAS, raugoties uz nākamā gada budžetu, vispirms pievērš uzmanību darba samaksas jautājumiem. Šajā ziņā viens ieguvums tomēr ir: minimālās algas pieaugums. Tā patlaban ir 320 eiro, bet, kā sola, pieaugs līdz 360 eiro, kaut vēl jūnijā valdība un darba devēji piedāvāja minimālo algu celt vien par desmit eiro. Mēs teicām, ka tas ir par maz un ka jāpalielina arī neapliekamais minimums, jo svarīgi, kāda ir alga pēc nodokļu nomaksas.
