Skolotāji atkal runā par streiku. Vai tiešām katrs drīkst brīvi streikot? Kam Latvijā tas ir aizliegts? 0
Mans mazbērns šogad sāka mācīties 1. klasē. Dzirdēju, ka skolotāji, iespējams, atkal streikošot, tāpēc, lūdzu, pastāstiet par streikiem. Vai tad katrs, kurš ir neapmierināts ar darba algu, var tā brīvi streikot? Kam Latvijā ir aizliegts streikot? Vai bērns jāved uz skolu, ja skolotāji streiko? VELGA JEGOROVA MĀRUPĒ
Streiks kā protesta akcija
Darbinieku tiesības uz streiku Latvijā garantē Satversmes 108. pants, Streiku likums, kā arī Eiropas Sociālās hartas 6. pants (Latvija pievienojās hartai 2001. gada 6. decembrī).
Streiks ir darbinieku protesta akcija pret darba devēju par labākiem darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, it īpaši par algas paaugstināšanu, kura laikā uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc strādāt, lai panāktu prasību izpildi. Streiks ir galējs līdzeklis, kas izmantojams darbinieku cīņā par savām prasībām, ja sarunas ar darba devēju ir nonākušas strupceļā un nav iespējams citādi atrisināt domstarpības.
Kas var pieteikt streiku
Streiku likumā teikts, ka lēmumu par streika pieteikšanu var pieņemt arodbiedrība vai darbinieki. Arodbiedrība šādu lēmumu pieņem biedru kopsapulcē, kurā piedalās vairāk nekā puse arodbiedrības biedru, bet darbinieki – kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse uzņēmuma darbinieku. Ja kopsapulci nav iespējams sasaukt lielā biedru skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu pieņem arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē. Līdzīgi notiek arī darbinieku kopā sanākšanas reizē.
Lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Taču arodbiedrība vai tās pilnvarotie pārstāvji lēmumu par streika pieteikšanu var pieņemt arī to uzņēmuma darbinieku vārdā, kuri nav konkrētās arodbiedrības biedri, ja viņi ir pilnvarojuši arodbiedrību vai pilnvarotos pārstāvjus.
Ko dara komiteja
Arodbiedrība vai darbinieki (vai to pilnvarotie pārstāvji), lemjot par streika pieteikšanu, izveido komiteju, kas vadīs streiku un pārstāvēs viņu intereses sarunās ar darba devēju. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
Komiteja ne vēlāk kā septiņas dienas pirms streika uzsākšanas darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram iesniedz rakstisku streika pieteikumu, norādot streika uzsākšanas datumu, laiku un vietu, iemeslus, streikotāju prasības un skaitu, streika komitejas sastāvu un vadītāju.
Pieteikumam pievieno sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu un protokolu par balsu skaitu, ar kādu pieņemts šāds lēmums.
Streikojošo darbinieku tiesības un pienākumi
Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā likumā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu, tāpēc nevar būt iemesls darbinieku atlaišanai. Darbiniekiem, kuri piedalās streikā, jāsaglabā darbavieta, un viņus par to nevar disciplināri sodīt. Laiku, kurā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņā, kā arī darba līguma uzteikuma termiņā.
Streika laikā viņi nesaņem darba samaksu, un darba devējs par viņiem neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien strīda puses nav vienojušās citādi. Darbiniekiem, kuri nepiedalās streikā un turpina strādāt, ir saistoši visi darba līguma un koplīguma noteikumi, un viņi saņem darba samaksu atbilstīgi šiem dokumentiem.
Darbiniekiem streika laikā ir tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajā kārtībā.
