Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”! 97
Vakar daļu sabiedrības saviļņoja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (ĀVĢ) latviešu valodas un literatūras skolotājas un dzejnieces Ivetas Ratinīkas tviterī paziņotais: “Izrādās, Krivades dzejoļa interpretācija stundā ir iemesls, lai es saņemtu aizrādījumu. Saeimas tikumības murgs darbojas.”
I. Ratinīka atsaucas uz Saeimā šovasar pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, arī laulībai un ģimenei.
Grozījumus rosināja deputāte Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”), un tie ir oficiāli stājušies spēkā, tomēr vēl nav oficiālu Izglītības un zinātnes ministrijas vai Valsts izglītības satura centra (VISC) vadlīniju, kas noteiktu, kā tieši jāizskatās tikumiskās audzināšanas nodrošinājumam vai no kā būtu jāizvairās.
ĀVĢ direktore Ināra Gaile laikrakstam “Latvijas Avīze” pauda, ka saskaņā ar darba likumdošanu aizrādījumu iestādes vadītājs var izteikt tikai pēc tam, kad ir pieprasījis no skolotāja paskaidrojumu. “Es ne vienu, ne otru neesmu darījusi,” norādīja Gaile. Ratinīka “LA” apstiprināja, ka aizrādījums nācis no mācību daļas, nevis no direktores, tādējādi, protams, nav uzskatāms par oficiālu sodu, taču viņu šajā gadījumā vairāk satraucis pats mēģinājums subjektīvi skaidrot vēl neesošu regulējumu. “Svarīgi ir tas, ka jebkura teksta interpretācija ir tikai teksta interpretācija, nevis aicinājums lamāties vai neētiski uzvesties. Par tikumību vispār ir vērts runāt tikai ar jauniešiem, kuru uzskati vēl tikai veidojas, nevis ar tiem, kurus vairs nevar mainīt. Atzīstu, es varbūt nerīkojos metodoloģiski perfekti, taču pašcenzūra ir vissliktākais, kas ar mums var notikt, un nedomāju arī, ka esmu vienīgā skolotāja Latvijā, kam izteikti šādi pārmetumi.”
Pēc Ivetas Ratinīkas tvitera ieraksta daudzi sociālo tīklu lietotāji viņai vaicāja, par kādu konkrēti dzejoli ir runa: “Lūdzu, publicējiet to dzejoli un arī interpretāciju! Citādi tāda šausmināšanās par “neko”.” Bet skolotāja atbildēja: “Nē, nekas tāds jau nenotika. Vienkārši cenzūra. Tam nav nozīmes, kas par dzejoli, nozīme tam, ka visi baidās a priori, ka tik, nedod dievs, kāds nepasūdzētos.”
Līdzīgs gadījums ar literatūras stundu satura neoficiālu cenzūru piedzīvots pirms pāris gadiem. “Latvijas Avīze” rakstīja par gadījumu, kad VISC pieprasīja no diviem apgādā “Pētergailis” sagatavotiem mācību līdzekļiem izņemt literāru darbu fragmentus, kā arī atsevišķus vārdus un frāzes. 2012. gadā pretenzijas bija radušās pret atsevišķiem Pētera Brūvera dzejoļiem, tāpat esot doti mājieni, ka nav vēlams mācību līdzekļos iekļaut fragmentus no Rūdolfa Blaumaņa stāsta “Velniņi”, kā arī anekdotes par mācītājiem. VISC noliedza, ka būtu iejaucies sastādītāju darbā, bet Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija norādīja uz skaidri jūtamu tendenci izglītības saturu pielāgot subjektīviem vecāku viedokļiem.
Diskusija izraisījās par fragmentu no Agneses Krivades dzejoļa “māja” (Krājums “Bērnība”, 2007. gadā izdevis apgāds “Neputns”)
svētīgi, svētīgi sasvīdušie
svētīgi uz mirkli izgājušie
svētīgi rupji graudainā struktūrā
svētīgi nesmukie un garie augumā
bļaģ
svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie
visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas
videonomu darbinieki un apsargi, sākumklašu skolotāji un tukšie nesēji, nabadzībā
un bagātībā un iešu par jums uz barikādēm cīnīties, sa-sodītie un ka tevi deviņi
pērkoni saspertie, baltiem diegiem šūtie
un krustām šķērsām jūs visi pārējie visā pasaulē arī
bļaģ
svētīgi
