Skolēnus disciplinē ar balvām 1
Skolēnu vidū pieaug agresivitāte, kas, iespējams, saistāma ar datorspēļu ietekmi, kā arī palielinās atkarība no jaunajām tehnoloģijām, akcentēja Smiltenes ģimnāzijas direktore Velta Mālkalne sanāksmē Rīgā, kas šonedēļ pulcēja teju 40 skolu direktorus no visas Latvijas.
“Mūsu uzdevums ir reaģēt uz šīm pārmaiņām un tās sekmīgi novērst,” norādīja V. Mālkalne, kuras vadītā skola, tāpat kā pārējo šeit pulcējušos kolēģu vadītās mācību iestādes, īsteno Latvijas Universitātes (LU) izstrādāto audzināšanas programmu “Atbalsts pozitīvai uzvedībai”. Viena no tās izstrādātājām pedagoģijas docente Dita Nīmante skaidro, ka agresivitātes un jauno tehnoloģiju atkarības problēma jau ilgāku laika periodu iezīmējusies galvaspilsētas skolās un nu šīs tendences vilnis pamazām sasniedz arī lauku skolas. Viņa iesaka skolotājiem arī šajā gadījumā stingri vadīties pēc programmas metodikas, jo pieredze liecinot, ka ar pedagoģiskajām metodēm var daudz ko panākt, vien jāievēro būtiskākais princips, ka viss skolas personāls rīkojas konsekventi un nav vienaldzīgo, kas uzvedības pārkāpumus ignorē. “Vispirms jānosaka pārkāpuma nopietnība. Ja tas mazāk smags, pieaugušā uzdevums ir aizrādīt un atgādināt noteikumus, ja problēma nopietnāka, seko brīdinājums, nopietnas pārrunas un vienošanās par turpmāko rīcību. Smagākajos gadījumos jāiesaista skolas administrācija, vecāki un nepieciešamības gadījumā bērns uz kādu laiku jāizolē,” stāsta D. Nīmante. Kā pētījumā noskaidrots, skolās vidēji 2% bērnu ir uzvedības traucējumi. Lai palīdzētu viņiem tikt ar to galā, ar sistēmisku pedagoģisko pieeju vien nepietikšot, tāpēc jāiesaista atbildīgie pašvaldības speciālisti, lai analizētu agresijas, vienaldzības vai jebkādas citas problēmas cēloņus.
Apspriežot programmas “Atbalsts pozitīvai uzvedībai” veiksmes rādītājus, vairākums skolas vadītāju atzīst, ka šāda sistēma uzlabo mikroklimatu skolās – bērnu uzvedība tik tiešām kļūst labāka, viņi jūtas līdzatbildīgi skolas vides uzturēšanā un disciplinē arī viens otru. Ir mazāk pārkāpumu, traumu, neattaisnotu stundu kavējumu, uzlabojas skolēnu sekmes, parādās pozitīva konkurence.
Kursīšu pamatskola otrajā programmas īstenošanas gadā saskārusies ar sarežģījumiem. Direktore Irēna Lagūna teic, ka skolēni ar laiku sadalījušies divās grupās: “Vieni noteikumus ievēro, un viņu uzvedība uzlabojas, taču atsevišķa daļa skolēnu pret šiem noteikumiem un visām no tā izrietošajām sekām demonstratīvi izturas ar lielu vienaldzību.” Jautājums, kas kļuvis aktuāls: kā rīkoties pārējiem bērniem un pedagogiem situācijās, kad uz kādu bērnu ne balvas, ne soda sistēma nedarbojas? Pēc diskusijas direktori vienojās, ka galvenais šādos gadījumos ir nezaudēt apņēmību, bet turpināt aktīvi strādāt ar pārējiem bērniem. Arī D. Nīmante norāda, ka galvenais ieviesto kārtību īstenot bez pārtraukumiem, pretējā gadījumā var veidoties robi šai skolas iedibinātajā sistēmā.
Aprīļa beigās gaidāms projekta noslēgums. IZM programmu vērtē pozitīvi, taču vēlreiz tieši tādu pašu projektu finansēt nedrīkstot, un par tā ilgtspēju esot jādomā izstrādātājiem. Jau projektā iesaistījušās skolas aizsākto var turpināt bez papildu finansējuma no IZM.
Uzziņa
Programma “Atbalsts pozitīvai uzvedībai” aizsākta pirms četriem gadiem. To izstrādājušas trīs LU docentes – Baiba Martinsone, Dita Nīmante un Linda Daniela, sadarbojoties ar sešām Latvijas augstskolām, 15 pašvaldībām, 39 skolām, piecām nevalstiskajām organizācijām un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības un satura centru.
Programmas pamatprincipi: skaidri definēti uzvedības noteikumi; pozitīvas uzvedības motivācijas/apbalvošanas metode; vienota, konsekventa rīcība pārkāpumu gadījumos.
