Rīgā mazās skolas pamazām izzūd, bet lielās apvienošanās dēļ kļūst vēl lielākas. Arī Rīgas 34. vidusskola “apēdusi” 68. vidusskolu.
Rīgā mazās skolas pamazām izzūd, bet lielās apvienošanās dēļ kļūst vēl lielākas. Arī Rīgas 34. vidusskola “apēdusi” 68. vidusskolu.
Foto – Timurs Subhankulovs

Par vidusskolu skaita samazināšanu spriež arī Liepājā, kur diskutē par organizācijas “Dynamic university” piedāvājumu apvienot divas vidusskolas, izveidojot reģionālas nozīmes vidusskolu, kā arī apvienot 15. vidusskolu ar internātpamatskolu, izveidojot lielāku pamatskolu. 15. vidusskola jau izplatījusi atklātu vēstuli, aicinot to nedarīt. Interesanti gan, ka viens no pretargumentiem ir – tuvākā nākamā vidusskola ir 3,6 kilometru attālumā. Tikmēr IZM nostāja ir – vidusskolas vecumā skolēni var ne tikai mērot līdz skolai vairākus kilometrus, bet pat dzīvot skolas kopmītnēs, ja vidusskola atrodas tālāk no mājām. 2

Noprotams, ka ir arī tādas valsts ģimnāzijas, kur ir gan pārāk mazs skolēnu skaits, gan arī nepietiekami augsta izglītības kvalitāte. Tā A. Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzija, kaut arī MK noteiktos valsts ģimnāziju kvalitātes kritērijus izpildījusi, tomēr sen vairs nav prestižākā pilsētas skola. Pēc skolēnu snieguma eksāmenos tā pat esot ierindojusies ceturtā vai piektajā vietā. “Tas nav pieņemami un nonivelē valsts ģimnāzijas statusu,” atzīst A. Drelings. Pēc viņa domām, nozīmīgā reģiona centrā, kāda ir Rēzekne, būtu vajadzīga valsts ģimnāzija, taču tai ir jēga tikai tad, ja tā tiešām ir kvalitatīva un prestiža izglītības iestāde. Patiesībā Rēzeknes Valsts ģimnāzija, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, (skat. faktu sadaļu) nebūt nav sliktākā no valsts ģimnāzijām. Tās rādītāji ir vidēji. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: daudz “parasto” vidusskolu absolventu centralizētajos eksāmenos apsteidz ģimnāziju absolventus. IZM speciālisti spriež: kaut arī Ministru kabineta piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss nozīmē valsts apliecinājumu, ka attiecīgajā izglītības iestādē var iegūt labu izglītību, likumos nav noteikts, ka tieši valsts ģimnāzijām jābūt visprestižākajām izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka ir skolas, kas nevēlas ģimnāzijas statusu tāpēc, ka tad tām būtu jāatsakās no sākumskolas klasēm. Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tikai tās mācību iestādes, kurās var sākt mācīties no 7. klases.

Valsts ģimnāzijas un to sniegums (punktu izteiksmē)
2013./2014. mācību gada centralizētajos eksāmenos, kā arī skolēnu skaits (ieskaitot proģimnāzijas klases)
Mācību iestāde Punkti Skaits
1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija 8,444 1068
2. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija 7,575 912
3. Āgenskalna Valsts ģimnāzija 7,471 691
4. Siguldas Valsts ģimnāzija 7,302 461
5. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 7,294 842
6. Daugavpils Valsts ģimnāzija 6,973 282
7. Madonas Valsts ģimnāzija 6,910 268
8. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija 6,909 575
9. Cēsu Valsts ģimnāzija 6,887 351
10. Gulbenes novada valsts ģimnāzija 6,886 193
11. Dobeles Valsts ģimnāzija 6,878 350
12. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija 6,830 458
13. Jēkabpils Valsts ģimnāzija 6,793 555
14. Preiļu Valsts ģimnāzija 6,763 210
15. Viļakas Valsts ģimnāzija 6,738 114
16. Rēzeknes Valsts ģimnāzija 6,716 156
17. Jelgavas Valsts ģimnāzija 6,702 667
18. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija 6,677 345
19. Bauskas Valsts ģimnāzija 6,676 332
20. Valmieras Valsts ģimnāzija 6,641 488
21. Dr. Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija 6,529 305
22. Liepājas Valsts 1. ģimnāzija 6,405 525
23. J. Pilsudska Daugavpils valsts
poļu ģimnāzija 6,366 295
24. Balvu Valsts ģimnāzija 6,329 306
25. Talsu Valsts ģimnāzija 6,170 245
26. Krāslavas Valsts ģimnāzija 6,103 175
27. Ogres Valsts ģimnāzija 5,999 422
28. Jūrmalas Valsts ģimnāzija 5,968 339
Avots: Fonds “Draudzīgais aicinājums” un IZM

Reklāma
Reklāma
Noprotams, ka ir arī tādas valsts ģimnāzijas, kur ir gan pārāk mazs skolēnu skaits, gan arī nepietiekami augsta izglītības kvalitāte. Tā A. Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzija, kaut arī MK noteiktos valsts ģimnāziju kvalitātes kritērijus izpildījusi, tomēr sen vairs nav prestižākā pilsētas skola. Pēc skolēnu snieguma eksāmenos tā pat esot ierindojusies ceturtā vai piektajā vietā. “Tas nav pieņemami un nonivelē valsts ģimnāzijas statusu,” atzīst A. Drelings. Pēc viņa domām, nozīmīgā reģiona centrā, kāda ir Rēzekne, būtu vajadzīga valsts ģimnāzija, taču tai ir jēga tikai tad, ja tā tiešām ir kvalitatīva un prestiža izglītības iestāde. Patiesībā Rēzeknes Valsts ģimnāzija, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, (skat. faktu sadaļu) nebūt nav sliktākā no valsts ģimnāzijām. Tās rādītāji ir vidēji. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: daudz “parasto” vidusskolu absolventu centralizētajos eksāmenos apsteidz ģimnāziju absolventus. IZM speciālisti spriež: kaut arī Ministru kabineta piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss nozīmē valsts apliecinājumu, ka attiecīgajā izglītības iestādē var iegūt labu izglītību, likumos nav noteikts, ka tieši valsts ģimnāzijām jābūt visprestižākajām izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka ir skolas, kas nevēlas ģimnāzijas statusu tāpēc, ka tad tām būtu jāatsakās no sākumskolas klasēm. Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tikai tās mācību iestādes, kurās var sākt mācīties no 7. klases.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.