Noprotams, ka ir arī tādas valsts ģimnāzijas, kur ir gan pārāk mazs skolēnu skaits, gan arī nepietiekami augsta izglītības kvalitāte. Tā A. Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzija, kaut arī MK noteiktos valsts ģimnāziju kvalitātes kritērijus izpildījusi, tomēr sen vairs nav prestižākā pilsētas skola. Pēc skolēnu snieguma eksāmenos tā pat esot ierindojusies ceturtā vai piektajā vietā. “Tas nav pieņemami un nonivelē valsts ģimnāzijas statusu,” atzīst A. Drelings. Pēc viņa domām, nozīmīgā reģiona centrā, kāda ir Rēzekne, būtu vajadzīga valsts ģimnāzija, taču tai ir jēga tikai tad, ja tā tiešām ir kvalitatīva un prestiža izglītības iestāde. Patiesībā Rēzeknes Valsts ģimnāzija, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, (skat. faktu sadaļu) nebūt nav sliktākā no valsts ģimnāzijām. Tās rādītāji ir vidēji. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: daudz “parasto” vidusskolu absolventu centralizētajos eksāmenos apsteidz ģimnāziju absolventus. IZM speciālisti spriež: kaut arī Ministru kabineta piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss nozīmē valsts apliecinājumu, ka attiecīgajā izglītības iestādē var iegūt labu izglītību, likumos nav noteikts, ka tieši valsts ģimnāzijām jābūt visprestižākajām izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka ir skolas, kas nevēlas ģimnāzijas statusu tāpēc, ka tad tām būtu jāatsakās no sākumskolas klasēm. Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tikai tās mācību iestādes, kurās var sākt mācīties no 7. klases. 2
Tomēr plānotās izmaiņas noteikumos par valsts ģimnāzijām nedaudz maina arī kvalitātes kritērijus. Turpmāk vairs nenoteiks līmeņa minimālo robežu, kas centralizētajos eksāmenos jāsasniedz to absolventiem, svarīgi būs tikai tas, lai viņu rezultāts par desmit procentiem pārsniegtu vidējo rādītāju valstī, kā arī vismaz par pieciem procentiem – attiecīgā reģiona vidējo rezultātu. Iecerēts arī noteikt, ka vidējās izglītības posmā ģimnāzijām jārealizē vismaz divas dažādas programmas, turklāt vienai no tām noteikti jābūt matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena izglītības programmai. Arī proģimnāzijas (7. – 9. klašu) posmā noteikti jāīsteno šāda virziena programma. Līdz ar to valsts ģimnāzijas, kas īsteno tikai humanitāras programmas, vairs nevarēs pastāvēt.
Optimizācija Rīgā un Liepājā
Šajās pilsētās skolēnu skaita kritums valsts ģimnāzijas vismaz pagaidām lielākoties neapdraud, taču galvaspilsēta ir spiesta samazināt vidusskolu skaitu. Kā zināms, IZM plāno noteikt, ka republikas pilsētās 10. klasē nedrīkst būt mazāk par 22 skolēniem. Pretējā gadījumā pašvaldībai jālīdzfinansē pedagogu algas. Situāciju Rīgā šāds noteikums būtiski nemainīšot, jo te jau līdz šim bijuši spēkā pašvaldības saistošie noteikumi, kas prasa, lai klasē būtu vismaz 22 skolēni. Tie gan ne vienmēr pildīti. Dati par skolēnu skaitu galvaspilsētas skolās iepriekšējā mācību gadā liecina, ka, piemēram, 19. vidusskolā 10. līdz 12. klasē bijuši pat mazāk par 20 skolēniem. Rīgas 93. vidusskolai 10. klasē gan bija prasītais skolēnu skaits, taču 11. un 12. klasē tas jau nokrities zem 20. Prasīto skolēnu skaitu lielākoties neizdodas sasniegt arī mazākumtautību – poļu, ukraiņu, ebreju – vidusskolām. Savukārt 69. vidusskolā iepriekšējā mācību gadā 10. klasi nav izdevies atvērt. Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde skaidro: ja vidusskolai neizdodas trīs gadus pēc kārtas nokomplektēt 10. klasi, to pārveido par pamatskolu. Pagaidām gan izskatās, ka galvaspilsētā biežāk notiek skolu apvienošana, nevis vidusskolu pārveidošana par pamatskolām vai sākumskolām. Patlaban pašvaldība grasās Rīgas 68. vidusskolu pievienot Rīgas 34. vidusskolai. Abas ir skolas ar krievu mācību valodu – pirmajā skolēnu ap 300, bet otrajā vairāk nekā tūkstotis un mazāko klašu bērni spiesti mācīties divās maiņās.
Rīgā pat darbojas īpaša vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisija, kura gada sākumā spriedusi, kā sakārtot skolu tīklu nākamajos piecos gados.