Foto – Timurs Subhankulovs

Aizvien mazākā bērnu skaita dēļ apvienot skolas spiestas arī lielpilsētas

Noprotams, ka ir arī tādas valsts ģimnāzijas, kur ir gan pārāk mazs skolēnu skaits, gan arī nepietiekami augsta izglītības kvalitāte. Tā A. Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzija, kaut arī MK noteiktos valsts ģimnāziju kvalitātes kritērijus izpildījusi, tomēr sen vairs nav prestižākā pilsētas skola. Pēc skolēnu snieguma eksāmenos tā pat esot ierindojusies ceturtā vai piektajā vietā. “Tas nav pieņemami un nonivelē valsts ģimnāzijas statusu,” atzīst A. Drelings. Pēc viņa domām, nozīmīgā reģiona centrā, kāda ir Rēzekne, būtu vajadzīga valsts ģimnāzija, taču tai ir jēga tikai tad, ja tā tiešām ir kvalitatīva un prestiža izglītības iestāde. Patiesībā Rēzeknes Valsts ģimnāzija, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, (skat. faktu sadaļu) nebūt nav sliktākā no valsts ģimnāzijām. Tās rādītāji ir vidēji. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: daudz “parasto” vidusskolu absolventu centralizētajos eksāmenos apsteidz ģimnāziju absolventus. IZM speciālisti spriež: kaut arī Ministru kabineta piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss nozīmē valsts apliecinājumu, ka attiecīgajā izglītības iestādē var iegūt labu izglītību, likumos nav noteikts, ka tieši valsts ģimnāzijām jābūt visprestižākajām izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka ir skolas, kas nevēlas ģimnāzijas statusu tāpēc, ka tad tām būtu jāatsakās no sākumskolas klasēm. Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tikai tās mācību iestādes, kurās var sākt mācīties no 7. klases.

Kvalitātes izvērtēšana izpalikusi

Taču pieminētie valdības noteikumi liek valsts ģimnāzijām ne tikai piesaistīt noteiktu skolēnu skaitu, bet arī izpildīt kvalitātes kritērijus. Noteikumi paredz, ka 75 procentiem valsts ģimnāziju absolventiem centralizētie eksāmeni jākārto, saņemot A, B, un C līmeni, turklāt katras ģimnāzijas absolventu sniegumam centralizētajos eksāmenos jābūt par desmit procentiem labākam nekā vidējam vidusskolu absolventu rezultātam valstī. Ja divus gadus pēc kārtas valsts ģimnāzija šos kritērijus neizpilda, statusu var atņemt. Jāsaka gan, ka skolēniem vairs eksāmenos līmeņus nepiešķir: viņu sniegumu izsaka procentuāli, tāpēc pēdējo gadu rezultāti nav salīdzināmi, un 2013. gadā IZM vispār neizvērtēja valsts ģimnāziju absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos. Kaut IZM uzzināju, ka Valsts izglītības satura centrs apkopo datus par ģimnāziju sniegumu centralizētajos eksāmenos, raksta tapšanas gaitā gatavu šādu informāciju no centra gan neizdevās iegūt. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne apgalvo, ka 2014. gada eksāmenu rezultāti tomēr izvērtēti un arī kvalitātes kritērijus daļa valsts ģimnāziju nav spējusi izpildīt. Kuras tieši, atkal netiek atklāts.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Baidījāmies piestāt pat benzīntankā!” Latviešu ģimene piedzīvojusi trillera cienīgu bēgšanu no Zviedrijas, lai glābtu savu bērnu

Mājas

Kam patiesībā paredzēti veļas mašīnas atvilktnes 3 nodalījumi, zina vien retais

Kokteilis

Te būs! 1 maz zināms fakts par katru zodiaka zīmi, piemēram, Auns ir bērnišķīgs

Lasīt citas ziņas

Aizvien mazākā bērnu skaita dēļ apvienot skolas spiestas arī lielpilsētas

Noprotams, ka ir arī tādas valsts ģimnāzijas, kur ir gan pārāk mazs skolēnu skaits, gan arī nepietiekami augsta izglītības kvalitāte. Tā A. Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzija, kaut arī MK noteiktos valsts ģimnāziju kvalitātes kritērijus izpildījusi, tomēr sen vairs nav prestižākā pilsētas skola. Pēc skolēnu snieguma eksāmenos tā pat esot ierindojusies ceturtā vai piektajā vietā. “Tas nav pieņemami un nonivelē valsts ģimnāzijas statusu,” atzīst A. Drelings. Pēc viņa domām, nozīmīgā reģiona centrā, kāda ir Rēzekne, būtu vajadzīga valsts ģimnāzija, taču tai ir jēga tikai tad, ja tā tiešām ir kvalitatīva un prestiža izglītības iestāde. Patiesībā Rēzeknes Valsts ģimnāzija, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, (skat. faktu sadaļu) nebūt nav sliktākā no valsts ģimnāzijām. Tās rādītāji ir vidēji. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: daudz “parasto” vidusskolu absolventu centralizētajos eksāmenos apsteidz ģimnāziju absolventus. IZM speciālisti spriež: kaut arī Ministru kabineta piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss nozīmē valsts apliecinājumu, ka attiecīgajā izglītības iestādē var iegūt labu izglītību, likumos nav noteikts, ka tieši valsts ģimnāzijām jābūt visprestižākajām izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka ir skolas, kas nevēlas ģimnāzijas statusu tāpēc, ka tad tām būtu jāatsakās no sākumskolas klasēm. Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tikai tās mācību iestādes, kurās var sākt mācīties no 7. klases.