Aizvien mazākā bērnu skaita dēļ apvienot skolas spiestas arī lielpilsētas 2
Skolēnu skaita kritums arvien vairāk ietekmē ne tikai lauku, bet arī lielu pilsētu skolas. Neatbilstošā skolēnu skaita dēļ nepatikšanas, proti, statusa atņemšana un apvienošana ar citu skolu, draud pat dažām valsts ģimnāzijām.
Parastā vidusskola vismaz pagaidām var pastāvēt arī ar mazu skolēnu skaitu, ja vien tās skolotāji gatavi strādāt par neatbilstoši zemu atalgojumu vai pašvaldība gatava līdzfinansēt skolotāju algas, taču valsts ģimnāzijās, lai netiktu zaudēts statuss, 10. līdz 12. klasē nedrīkst būt mazāk par 250 skolēniem republikas pilsētā un 150 skolēniem citā administratīvajā teritorijā. Pēc valdības izdotajiem noteikumiem, par valsts ģimnāziju statusu – ja divus gadus pēc kārtas nav atbilstošs skolēnu skaits, Ministru kabinets lemj par ģimnāzijas statusa atņemšanu. Īpašos gadījumos var atļaut darboties valsts ģimnāzijām ar mazāku skolēnu skaitu. Ar to izskaidrojams, kāpēc jau gadiem ar mazu skolēnu skaitu darbojas valsts ģimnāzijas Viļakā un Krāslavā, kuras atrodas pierobežā.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst – patlaban notiek sarunas ar vairākām pašvaldībām, kas ir valsts ģimnāziju dibinātājas, par to, kā rīkoties situācijā, kad skolēnu skaits ir mazāks par prasīto. Zināms, ka viena no apdraudētajām ir Rēzeknes Valsts ģimnāzija.
Samazinās prasības
Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzijā jau iepriekš klases tika “knapi nokomplektētas”. Lai risinātu problēmu, pašvaldība plāno valsts ģimnāziju apvienot ar Rēzeknes 1. vidusskolu, kas šobrīd ir pilsētas lielākā un prestižākā skola.
Kurās vēl ģimnāzijās skolēnu nepietiek, IZM neatklāj, taču neslēpj, ka valsts ģimnāzija varētu tikt apvienota ar citu mācību iestādi ne tikai Rēzeknē. Ja apvienošanās notiek uz valsts ģimnāzijas bāzes, par pamatu izmantojot ģimnāzijas pedagoģisko kolektīvu, izglītības programmas, telpas, tad arī pēc apvienošanās valsts ģimnāzijas statusu varot saglabāt.
