Skolēni un viņu vecāki pelnījuši VISC atvainošanos 0
Par skološanos runājot, vienmēr tiek uzsvērta izglītības iestāžu loma personības veidošanā. Ko nu katrs šajā jēdzienā saprot, cita lieta, bet laikam visi būs vienisprātis: personība bez pašcieņas nav iedomājama. Nav gadījies dzirdēt, ka šim viedoklim skaļi iebilstu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nodarbinātie.
Taču patiesībā IZM acīmredzot domā pilnīgi pretējo. Proti, nav jārēķinās ar skolas bērna sajūtām un pārdzīvojumiem.
Ka IZM valda šāds noskaņojums, gandrīz ik gadu vērojam centralizēto eksāmenu laikā. Kopš to ieviešanas rets pavasaris aizvadīts bez skandāla: ja pa IZM pakļautā Valsts izglītības satura centra (VISC) spraugām pirms kāda nopietna pārbaudījuma nav iztecējušas uzdevumu atbildes, tad lielāka vai mazāka putra pašos eksāmena darbos. Šogad vēl piedevām kļūda skolām izsūtītajā 9. klašu svešvalodu eksāmena vērtēšanas tabulā. Bet IZM un VISC vadība, liekas, jau izstrādājusi uzvedības modeli visu ar centralizētajiem eksāmeniem saistīto tradicionālo ķibeļu gadījumiem. Pēc pirmā aicinājuma ierodas uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, brīvi nodeklamē savu versiju par tēmu “kā tas varēja gadīties”, paskaidrojumu bagātīgi piepildot ar objektīvo apstākļu uzskaitījumu, rātni noklausās deputātu domas un – miers mājās. Ak, nu dažreiz, ja pārmetumu katls sāk burbuļot skaļāk, VISC kādu savējo upurē, lielākoties ļaujot aiziet no darba pēc paša vēlēšanās.
Shēma darbojas kā labi iesmērēti zobratiņi. Nekas tai nekait arī šopavasar, kad IZM priekšgalā stāv visās jomās, plaknēs un sfērās reformām jestri noskaņotais Roberts Ķīlis. Viņu savukārt amatā deleģējusi atjaunotās Latvijas vēsturē viskaismīgāko reformatoru partija, šādi ievirzot Ķīļa kungu tiesiskuma koalīcijas valdībā.
Tūlīt jāteic, ka liela daļa ministra pieteikto pārmaiņu izglītības druvā man personīgi šķiet nepieciešamas un ilgtermiņā dotu labumu sabiedrībai un valstij. Bet nebūtu taisnīgi no izglītības ministra gaidīt brīnumus rīt uz brokastīm, jo nopietni smagnējās sistēmas pārveidojumi gluži objektīvi prasa laiku un finanses.
Tajā pašā laikā grūti saprast, kāpēc ministrs nav izmantojis burtiski no debesīm nokritušo resursu paša tik bieži daudzināto pārmaiņu ievadīšanai. Ne latu, pat ne centu un santīmu taču neprasītu publiska VISC vadības atvainošanās visiem tiem Latvijas skolu jauniešiem, kurus šopavasar tik nejauki izāzēja centra speciālistu piesūtītā kļūdainā vērtējuma tabula. Piedošanas lūgumu un atvainošanos pelnījuši arī bērnu vecāki, kam VISC kārtējā putrošanās nozīmēja papildu stresu. No IZM puses gan dzirdēti mājieni, ka 9. klašu svešvalodu eksāmenu pārrēķins nav ķīniešu ābece vai ļoti darbietilpīgs pasākums – noliek priekšā citu tabulu, un gatavs. Bet vai tiešām augstākā līmeņa pedagoģijas speciālisti – ministrijā taču strādā tikai tādi, vai ne? – vai ierēdņi kā absolūtu nulli uzlūko tos pārdzīvojumus un pašapziņas traumas, ko jaunajiem cilvēkiem sagādāja atzīmju svārstība skolās, kur darbi jau bija izlaboti pirms VISC kļūdas pamanīšanas? Protams, daudz vieglāk pāris stundu tēlotā pazemībā nosēdēt pie Saeimas deputātiem nekā pateikt sabiedrībai: esam vainīgi, bet turpmāk meklēsim utis tikai paši savā kažokā. Nuja, tas no zinātniskās fantastikas plauktiņa…
Politiķi lauž šķēpus, meklējot iemeslus zemajiem parlamenta reitingiem. Uzrādīti ārēji un iekšēji naidnieki, uzšķērsta latviešu ķildīgi nīgrā mentalitāte. Tur pamanītais politiskā un tiesiskā nihilisma gēns mudinot pārmetumiem, ka politiķi un ierēdņi arvien attālinās no tautas. Saeimā sprēgā idejas par dažādiem tuvināšanās ceļiem. Tikmēr skolas gatavojas šā gada pirmajiem izlaidumiem, ko piedzīvos IZM akceptēto VISC jauno nihilistu audzināšanas metodi izbaudījušais padsmitnieku pulks.
