Māra Libeka: NVA izvirza absurdas prasības darba devējiem 2
Kamēr valdība savā iknedēļas sēdes darba kārtībā iekļāvusi pārskatu par administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanu valsts pārvaldes iestādēs aizvadītā gada otrajā pusgadā, tikmēr ir tādas iestādes, kuras rāda arvien lielāku radošo izdomu birokrātijas stiprināšanā. Tā, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra satraukusies, kā pasargāt skolēnus no iesaistīšanas kukuļņemšanā un terorismā. Aģentūra savā izstrādātajā pieteikuma anketā uzņēmējiem un firmām, kas vēlas skolēnus iesaistīt vasaras darbos, liek norādīt, vai darba devējs cita starpā nav atzīts par vainīgu terorismā, terorisma finansēšanā, aicināšanā uz terorismu, draudēšanā ar terorismu vai personas vervēšanā un apmācīšanā terora aktu veikšanai. Turklāt šie noziedzīgie nodarījumi nedrīkst būt izdarīti pēdējo trīs gadu laikā. Ja vaina pierādīta pirms četriem vai pieciem gadiem, tad viss kārtībā – ar skolēnu drīkst slēgt līgumu. Bet, ja firma vai uzņēmējs pēdējo trīs gadu laikā atzīti par vainīgiem kukuļņemšanā un kukuļdošanā, krāpšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai pierādīts, ka nav maksāti nodokļi, tad skolēnu nedrīkst laist tuvumā. Savukārt, ja aizritējuši vairāk nekā trīs gadi, tad nekādu šķēršļu vairs nav. Izrādās, ka šādas prasības joprojām pastāv Publisko iepirkumu likumā un 2011. gadā valdība tās ietvērusi noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību. Taču skolēnu darba devēja izvēles gadījumā publiskais iepirkums netiek piemērots, bet muļķīgās prasības pretendentiem, kas vēlas dot darbu skolēniem, pieteikuma anketā palikušas. Izskatās, ka aģentūras darbinieki tik ļoti apauguši ar rutīnu, ka strādā automātiski kā roboti, nedomājot, ka pieteikuma anketas aizpildītāji varētu nepieņemt robotu prasības.
Lai darba devējs varētu slēgt līgumu ar aģentūru par skolēnu nodarbināšanu, darba ņēmējam ir jāiesniedz savs Curriculum Vitae, kur viens no punktiem ir darba pieredzes apraksts ar agrāk ieņemtiem amatiem un darba vietām. Dīvaini, ka šāda prasība izvirzīta pusaudžiem, kuru augstākais amats varētu būt biešu ravētājs, gurķu lasītājs, telpu uzkopējs…
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas informatīvajā ziņojumā lasāms, ka iestādes arvien aktīvāk izvērtē attiecīgajā jomā spēkā esošos normatīvos aktus, lai samazinātu administratīvo slogu un efektivizētu valsts pārvaldi. Iestādēm arī šogad būs jāiesniedz valdībai pārskats par savu darbību birokrātijas mazināšanā. Ja aģentūra nelikvidēs darba devējiem izvirzītos pārspīlējumus, tad zudīs ticība tam, ka tā patiešām vēlas rūpēties par to, lai skolēniem garajās vasaras brīvdienās nav jānīkuļo bezdarbībā.
