Skolēni Igaunijā mācās atdzīvināt LEGO robotus 0
Igaunijā informātikas un programmēšanas nav. Vismaz nav tādā veidolā, kā to saprotam Latvijā, kad nevienam nav izvēles – programmēt vai ne.
IT no 1. klases
Igaunijā bērniem jau no 1. klases pasniedz pamatkursus informācijas tehnoloģijās (IT), kā arī ir iespēja izvēlēties, kāda veida IT novirzienu mācīties vēl papildus – robotiku, kiberhigiēnu vai programmu, ko sauc “Jaunie mediji”. Savukārt 4. klasē nāk klāt robotika un kodēšana. 7. klasē bērni jau var programmēt mājaslapas un veidot animācijas, bet 9. klasē obligāti jāizveido projekts – kodēšanas, robotikas vai līdzīgs. Savukārt vislielākais projekts jāprezentē 12. klasē. Viss balstās uz pašu skolēnu vēlmi – uzspiestu priekšmetu nav.
Acīmredzami, ka tas neliedz Igaunijai būt ārkārtīgi tehnoloģiski un inovatīvi attīstītai. Turklāt mācību programmas pielāgošana mūsdienās vēl turpinās – Igaunijā jau apmēram 100 bērnu ārpus stundām mācās kodēt no LEGO klucīšiem veidotus robotus, tos programmējot un liekot tiem izdarīt dažādas lietas.
Palīdz komunicēt un risināt problēmas
“Nav tā, ka mēs tehnoloģijas bērniem barojam jau bērnudārzā, drīzāk ir otrādi. Igaunijā bērnudārzā dienā bērns pie ekrāna drīkst pavadīt tikai 30 minūtes, skolā – pusotru stundu. Mājās, protams, to kontrolēt nevaram, taču arī vecāki saprot, ka nemitīga sēdēšana pie ekrāna nav normāla, un cenšas ierobežot bērnu iespējas atrasties pie datoriem vai tālruņiem. Ko es gribu un pie kā mēs strādājam – bērnudārzniekiem un viņu vecākiem obligāti nepieciešama izglītošanās kiberdrošībā. Kā izveidot drošus profilus? Kāpēc nevienam nedrīkst dot paroles? Kāda ir laba parole? Cik ilgi būtu jāsēž pie datora? Ar ko drīkst un nedrīkst komunicēt internetā? Kam vari atklāt informāciju? To pasniedz jau apmēram 50 bērnudārzos Igaunijā,” viesojoties Tallinas Zinātnes vidusskolā, man sacīja Igaunijas Informātikas skolotāju un datorzinātņu asociācijas locekle Birgī Lorenca, kura veicinājusi LEGO robotu idejas atbalstīšanu un vēršanos plašumā.
Ideja par šādas robotikas nodarbību pirms sešiem septiņiem gadiem radās “Microsoft” darbiniekam Leivo Sepam, kurš gribējis, lai viņa dēlam, kā arī citiem draugu un radinieku bērniem ārpus skolas būtu kāda interesanta nodarbe, kas saistīta ar IT nozari. Sākotnēji robotiku pasniedza pats Leivo, taču nu jau stafeti viņš nodevis vairākiem citiem skolotājiem, šobrīd vairāk pievēršoties savam dēlam un Igaunijas robotikas komandai, kura nesen sacensībās ASV izcīnīja 33. vietu 60 komandu konkurencē. Robotiku var apgūt no 2. klases divreiz nedēļā. “Tēvs skolām Igaunijā sāka prasīt, vai tām nebūtu interese izmēģināt šādu jaunu programmu, un Zinātnes skola mūs atbalstīja. Robotiku šeit mācās gan pavisam jauni skolēni, gan jau pieredzējuši jaunieši, kuri būvē sarežģītus un gudrus robotus,” man sacīja Leivo dēls Ramzess Seps, kurš šobrīd mācās 12. klasē.
Tomēr jāteic, ka viens gan robotikai trūkst – nav meiteņu. Viesojoties Zinātnes skolā, robotus tobrīd kodēja otrklasnieki. Diemžēl tikai zēni. Ramzess norādīja, ka pāris meiteņu bijušas, taču nav izturējušas ilgāk par diviem gadiem. Taču, kā jau minēju – uzspiests nekas nav.
“Radošums, problēmu novēršana un sociālās prasmes – trīs lietas, kuras bērni paņem no robotikas. Stereotips vēsta, ka IT nozarē taču neviens nemāk komunicēt. Pilnīgas muļķības – bērni te ir aktīvi un komunikabli, ceļojot var trenēt arī angļu valodu saziņā ar citu valstu bērniem. Nevaru apgalvot, ka robotika automātiski bērniem skolā nodrošina labākas atzīmes eksaktajās zinībās, taču šie bērni noteikti ātrāk nekā citi spēs atrisināt problēmas,” norādīja B. Lorenca.
“Robotika, protams, palīdz arī matemātikā un fizikā, taču ticiet vai ne, bet nozīmīgākais ieguvums ir komunikācijas spēju attīstīšana. Runāju ar komandas biedriem, sāncenšiem no citām valstīm. Arī ar žurnālistiem esmu pāris reižu runājis un, kaut gan uztraucos, nobijies neesmu. Joprojām sazinos ar vienaudžiem no Somijas un ASV, kurus satiku sacensībās. Nekad nebūtu iedomājies, ka varēšu mierīgi sarunāties ar vienaudžiem no Etiopijas,” man sacīja Ramzess.
Vēlas būt mehānisms
Varētu šķist, ka Igaunijā jau viss notiek digitāli, taču joprojām ir arī mācību grāmatas. Taču, tā kā lielu daļu mācību materiālu skolotāji piedāvā arī digitāli, skolēni var izvēlēties – izmantot iespiestus materiālus vai to digitālo versiju datorā. “Mums ir tik daudz jaunuzņēmumu, jo jau pirmajās klasēs bērniem mācām pareizo domāšanu – ka jābūt uzņēmējam, priekšniekam pašam sev. Saprotam, ka vecais izglītības modelis vairs neder, un gribam būt mehānisms, nevis tikai skrūve tajā. Tieši tāpēc mums ir “Skype”, “TransferWise” u. c. globāli tehnoloģiju uzņēmumi,” sacīja B. Lorenca, kura uzsvēra, ka cilvēki Latvijā noteikti ir tikpat gudri kā Igaunijā un iespējas mums varētu būt pat labākas, taču pašiem igauņiem latvieši asociējoties tikai ar hakeriem, kas parāda kļūdas izglītības sistēmā.
