Vai jaunieši izvēlētos skolotāja profesiju ar pašreizējo algu līmeni? 2
Edgars Burijs, mācās 11. klasē: ”Skolotāju algas ir mazas, taču diemžēl šobrīd tādi ir reālie apstākļi. Es par tādu algu nebūtu gatavs strādāt šajā profesijā. Mācīt bērnus – tas ir grūts uzdevums un par to jāmaksā pieklājīgāka summa. Manā izpratnē pedagogi pelnījuši vismaz 600 – 700 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pats reiz gribēju kļūt par pirmskolas pedagogu, taču tieši atalgojums lika man savus nākotnes plānus mainīt. Uzskatu, ka skolotāji rīkojas pareizi, dodoties ielās un izsakot savu neapmierinātību. Klauvējot pie visām durvīm, kaut nedaudz pavirzīties uz priekšu var izdoties.”
Samanta Straupmane, vidusskolniece: ”Es vēlētos saņemt vairāk. Zinu, cik šis darbs ir nopietns un valstiski svarīgs, jo, ja neskaitām ģimeni, cilvēka izaugsme sākas ar skolotāju. Tāpēc es ļoti priecājos par visiem jauniešiem, kas tomēr izvēlas šo patlaban varbūt ne tik populāro profesiju un gatavi dot savu ieguldījumu valstij arī tad, ja par pienācīgām algām nākas cīnīties. Tie, kas studē pedagoģiju, apzinās, ka viegli nebūs gan jau minēto algu dēļ, gan arī tāpēc, ka skolēnu attieksme pret skolotāju ir pavisam citāda nekā kādreiz. Ir ļoti pareizi, ka pedagogi dodas piketēt, jo, vienaldzīgi sēžot malā, savu attieksmi nevar parādīt.”
Jana Janaite, mācās 11. klase: “Šī profesija mani principā nesaista, tāpēc alga nav primārais, kāpēc to neizvēlētos. Taču nenoliedzami uzskatu, ka atalgojums pedagogiem ir ļoti zems, jo darbs ir grūts. Varu tikai iztēloties, kā tīri psiholoģiski jūtas skolotājs – viņam jāsniedz skolēniem viss labākais un vienlaikus jāsadzīvo ar apziņu, ka pats var knapi iztikt. Visticamāk, tāpēc viedoklis par profesiju veidojas divējāds. Dažiem skolotājiem izdodas ar apziņu par zemo atlīdzību sadzīvot labāk, dažiem ne tik labi, un tas atspoguļojas arī viņu darbā. Cits māca no tīras sirds un, esot klasē, aizmirst par savu labklājību, cits savu neapmierinātību par to nespēj atstāt ārpus klases durvīm, un to jūt arī skolēni.”
Digna Strautmane, mācās 9. klasē: “Skolotāji ir pelnījuši daudz lielākas algas. Viņi jebkurā cilvēkā ieliek pamata zināšanas. Skolotājs manā uztverē ir liela autoritāte, jo ar savu darbu sniedz milzīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Lai gan man nav īsti skaidrs, vai, ejot protestēt, tik tiešām ir iespējams panākt algu palielināšanu, taču vienlaikus neredzu citu izeju. Samierināties nav pareizi. Visticamāk, tuvākajā laikā mūsu pedagogi var tikai sapņot par algām Eiropas līmenī, taču vismaz samērīgāku summu ar šodienas cenām gan vajadzētu izcīnīt.”
Viesturs Glumāns, 11. klases skolēns: ”Tādam darbam samaksa ir daudz par mazu. Pienākumi ir smagi, liela atbildības nasta. Daudzi bērni vienkārši negrib mācīties, bet skolotājam tik un tā jāatrod ceļš, kā šiem bērniem likt apgūt vielu. Tas ir smagi. Un tieši šā iemesla dēļ, manuprāt, sabiedrība raugās uz pedagogiem kā autoritātēm. Skolotāja profesija manā skatījumā ir daudz prestižāka nekā politiķa. Rīkot protestus – tā ir viena metode, kā cīnīties par savām tiesībām, taču varbūt ne tā pareizākā. Iespējams, efektīvāk būtu rakstīt valdībai kādas petīcijas.”
