FOTO. Skolas laiks sācies! Šis mācību gads nāk ar vairākiem jaunumiem 16
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien, Zinību dienā, skolas gaitas sāks 21,5 tūkstoši pirmklasnieku, bet kopējais skolēnu skaits Latvijā ir desmit reizes lielāks: saskaņā ar provizoriskiem datiem kopējais izglītojamo skaits 1.–12. klasē būs 219 141.
Latvijas skolās mācīsies arī Ukrainas bēgļu bērni – kopumā aptuveni trīs tūkstoši. Rīgas 22. vidusskolā izveidota pat pirmā klase tikai no ukraiņu bērniem. Tiesa, galīgie dati par kopējo skolēnu skaitu tiks apkopoti vien 5. septembrī.
Šis mācību gads nāk ar vairākiem jaunumiem. Pirmkārt, šis būs pirmais mācību gads, kurā visas klases mācīsies pēc jaunā izglītības satura.
Tas nozīmē, ka 12. klases skolēni sāks apgūt padziļinātos mācību kursus un arī centralizētie eksāmeni mācību gada noslēgumā tiks kārtoti vairākos līmeņos: vispārējā, optimālajā vai augstākajā. Lai iegūtu vidējo izglītību, eksāmenā būs jāsavāc vismaz 10 procenti no maksimālā iespējamā punktu skaita – līdz šim pietika ar pieciem procentiem.
Pārmaiņas gaidāmas arī pamatskolas absolventu eksaminēšanā. Pēc 9. klases būs jākārto eksāmens latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, kā arī jauns starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā būs iekļauts saturs no sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomas.
Tā kā šogad radās šaubas par to, cik pamatoti veselības dēļ izsniegti atbrīvojumi no eksāmeniem, plānots, ka šī mācību gada noslēgumā vairs nepietiks ar ģimenes ārsta izsniegtu atbrīvojumu, vajadzēs atzinumu no ārsta speciālista.
Otrkārt, palielināts finansējums pirmo līdz ceturto klašu skolēnu pusdienām. Līdzšinējo 1,42 eiro vietā tās maksās 2,15 eiro, ko solidāri segs valsts un pašvaldība. Tikmēr pārējo skolēnu vecākiem, vismaz Rīgā, jārēķinās, ka būs lielāki izdevumi par skolēnu ēdināšanu, jo pašvaldība vairs to pilnībā neapmaksās, no oktobra būs vecāku līdzmaksājums.
Treškārt, notikušas būtiskas izmaiņas skolu finansēšanā. Valsts mērķdotācija skolotāju algām vairs netiks piešķirta katrai skolai, bet gan pašvaldībām, kas to pašas sadalīs starp savām skolām. Pagaidām nav zināms, kā tas mainīs darba samaksu pedagogiem katrā skolā.
Ar skolotāju algošanu saistīts arī beztermiņa streiks, ko 19. septembrī aicina sākt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Vai tas tiešām notiks un cik plašs būs, pagaidām gan nav zināms.
Skaidrs arī, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem nākamajā mācību gadā būs skolotāju nodrošināšana skolās. Vietnē “esiskolotajs.lv” izveidotajā vakanču kartē 31. augusta rītā bija reģistrēta 371 vakance. Skolās visvairāk trūkst dabaszinātņu un matemātikas skolotāju, taču robi ir arī citu pedagogu rindās.
Izglītības un zinātnes ministrijā cer, ka skolotāju trūkumu varētu novērst skolu tīklu sakārtošana, un pašvaldības turpina strādāt šajā virzienā. Pirms šī mācību gada likvidētas 29 skolas un 39 reorganizētas. Toties nodibināti arī septiņi jauni bērnudārzi.
Kaut mācības noritēs klātienē, skolās vairs nebūs jānēsā maskas un arī vakcinācijas sertifikātu izglītības sistēmā vairs neprasīs, Izglītības un zinātnes ministrijā norāda: paaugstinoties saslimstībai ar Covid-19, skola varēs noteikt īslaicīgas izmaiņas mācību darba organizācijā atbilstoši situācijai konkrētajā izglītības iestādē.
Skolai arī noteikts pienākums operatīvi informēt skolēnus, darbiniekus un vecākus par epidemioloģisko situāciju iestādē. Skolām arī nākamajā mācību gadā tiks nodrošināti valsts apmaksāti paštesti, taču testēs tikai tos, kam būs saslimšanas simptomi vai bijis kontakts ar kovidslimnieku.
