Seši uz vienu darba vietu! Kādus skolotājus sagatavos “Mācītspēks”? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā skolotāju sagatavošanas programmā “Mācītspēks” konkurss ir seši pretendenti uz vienu vietu, kas ir daudz lielāks nekā tradicionālajās pedagoģijas studiju programmās. Lielākā daļa potenciālo jauno skolotāju skolās gatavi mācīt sociālās zinības.
Par to vakar informēja “Mācītspēka” veidotāji. Jaunā programma tapusi Izglītības un zinātnes ministrijas, trīs universitāšu – Latvijas, Liepājas un Daugavpils –, kā arī izglītības programmas “Iespējamā misija” sadarbībā. Programma paredz gada laikā darbam skolās sagatavot 100 skolotājus, kuriem iegūta augstākā izglītība citā jomā. Programmā uzņemtie topošie skolotāji jau no šī gada septembra arī strādās kādā no skolām.
Kaut par iespēju pieteikties programmai interesi izrādīja ap 2000 interesentu, reālus pieteikumus iesnieguši 612, tomēr konkurss vērtējams kā gana liels. Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes asociētā profesore, vērtē, ka salīdzinoši lielā interese par iespēju īsā laikā apgūt pedagoga profesiju liecina, ka ar skolotāja profesijas prestižu Latvijā “nav nemaz tik traki”.
Pēdējās nedēļās pirms 18. maija, kad noslēdzās pieteikšanās, bija vērojama arī masīva reklāmas kampaņa. Programmas “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis skaidro: tas darīts, lai būtu pēc iespējas lielāks pretendentu loks. Jo vairāk pretendentu, jo vairāk labāko, ko programmai atlasīt. Tad nu ļaudis, kas apsvēruši pieteikšanos programmai, “bakstīti no visām pusēm”.
Puse programmas pretendetu ir ar bakalaura grādu, 38% potenciālo skolotāju tikuši līdz maģistra līmenim, bet 2% ir ar doktora grādu.
Pretendentiem studijas labi sekmējušās: 82% bakalauru vidējais sekmju līmenis bijis virs septiņām ballēm, bet maģistriem 58% pat virs astoņām ballēm. Programmas kandidātu vidējais vecums ir 36 gadi, liela daļa no viņiem strādājuši arī kā vadītāji un tagad gatavi ar savu pieredzi dalīties ar skolēniem.
Lielākā daļa pretendentu – 235 – skolās gatavi mācīt sociālās zinības, 178 svešvalodas, 137 – matemātiku, 94 – vizuālo mākslu, 85 – informātiku un 73 – latviešu valodu un literatūru.
Skolās visvairāk gan trūkst eksakto zinātņu skolotāju, un tika cerēts ar “Mācītspēkā” sagatavotajiem skolotājiem vismaz daļēji risināt šo problēmu. Kopumā it kā pieteikušies salīdzinoši daudz šīs jomas potenciālo skolotāju: 265, taču vairāk nekā puse gatavi mācīt matemātiku, bet, piemēram, ķīmiju – tikai 34.
Skolas ļoti gaida arī mājturību un tehnoloģiju skolotājus, jo šis priekšmets pēc jaunā satura ieviešanas ļoti mainīsies, taču šo priekšmetu gatavi mācīt tikai daži pretendenti.
Lielākā daļa pretendentu – 68% – izteikuši vēlmi strādāt Rīgas reģionā. Savukārt skolas, kas vēlētos nodarbināt programmā topošos skolotājus, atrodas visā Latvijā, trešdaļa no tām ir lauku skolas. Kopumā “Mācītspēka” skolotājus gatavas pieņemt 190 skolas, kas piedāvā 461 vakanci. Vislielākais pieprasījums ir pēc matemātikas skolotājiem: tiem pieteiktas 86 vakances. Nākamie pieprasītākie būtu latviešu valodas skolotāji – 48 vakances, kā arī fizikas skolotāji, kam pieteiktas 45 vakances.
Jaunajiem skolotājiem skolas sadarbībā ar pašvaldību sola nodrošināt mentora – pieredzējuša skolotāja – atbalstu, papildu materiālo un tehnoloģiju nodrošinājumu. Teju trešdaļa pašvaldību piedāvā dienesta dzīvokli.
Skolas cer, ka “Mācītspēka” pedagogi izglītības iestādēs ienesīs jaunas vēsmas. Kā pauda Liepājas 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns, tiek gaidīti “profesionāļi ar mirdzošām acīm”.
