Skolās esot ap 30 nelojālu pedagogu 44
Vakar valdība atbalstīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (“Vienotība”) ieteiktās izmaiņas Izglītības likumā, kas liek skolu direktoriem atlaist valstij nelojālus pedagogus un pašvaldībām atlaist skolu direktorus, kuru darbība atzīta par neapmierinošu.
Par izmaiņām likumā gan vēl nāksies lemt Saeimai. K. Šadurska partijas biedre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele jau izteikusies, ka par šiem likuma grozījumiem Saeimā būs nopietnas diskusijas. I. Viņķele secinājusi, ka pedagogu vai iestādes vadītāju nāktos atlaist par “nepareizas attieksmes veidošanu” un tas esot pretrunā demokrātijas principiem. Jāteic, ka likuma grozījumos gan nekas par “nepareizu attieksmi” nav teikts, taču likumprojekta anotācijā ir rakstīts: “Likumprojekts paredz darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei vai arī izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.” Anotācija nav likums, taču to var izmantot, lai interpretētu likuma normas.
Pamatojot šo likuma izmaiņu nepieciešamību, K. Šadurskis valdības sēdē atgādināja, ka jau tagad Izglītības likumā noteikts, ka pedagogiem jābūt lojāliem valstij un skolēni jāaudzina kā Latvijas patrioti. Taču nav mehānisma, kā valstij vērsties pret nelojāliem pedagogiem, tāpēc Izglītības likumā līdz šim ietvertās normas ir deklaratīvas. Rīgas 40. vidusskolas pedagogs Vladislavs Rafaļskis pat pēc tam, kad publiski atzinās nelojalitātē Latvijas valstij, turpināja strādāt skolā. Valstij neesot arī iespējams liegt strādāt skolām, kam atņemta akreditācija. Pavasarī rakstīju, ka tā liegta privātskolai “Innova”. Valdības sēdē izskanēja, ka šīs skolas bibliotēkā pat atradušās padomju laiku vēstures grāmatas. Kaut arī skola vairs nav akreditēta, tātad nav tiesīga izsniegt diplomus, pēc K. Šadurska rīcībā esošās informācijas, tā joprojām skolojot bērnus.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) gan izteica bažas, vai negodīgi darba devēji neizmantos iecerētās likuma normas, lai patvaļīgi vērstos pret kādu pedagogu vai direktoru, jo jēdzienu “nepareiza attieksme” varot plaši interpretēt.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja, ka par šādām izmaiņām likumā būtu vajadzīga profesionāļu diskusija. “Ir riski, kā šī nepareizā attieksme tiks interpretēta,” norādīja I. Vanaga.
K. Šadurskis atbildēja: “Izglītībā un audzināšanā nav tik viegli atrast precīzus jēdzienus kā matemātikā un fizikā.” Viņš norādīja, ka to, vai pedagogs vai skolas vadītājs rīkojies atbilstoši likumam, izvērtēs Izglītības kvalitātes valsts dienests. Ja nu kāds tikšot aizskarts nepamatoti, viņam būšot iespējams izmantot visus tiesiskos līdzekļus, lai sevi pasargātu. “Šie grozījumi likumā ir minimāls risks pedagogam, bet nesalīdzināmi lielāks risks šobrīd ir skolēniem, jo viens nelojāls skolotājs var sagandēt dzīvi simtiem skolēnu,” pauda ministrs.
Atbalstu partijas biedram pauda pārējie ministri no “Vienotības”. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apliecināja: pat ja policija manot skolās “nelojālas aktivitātes”, tā neko daudz nevarot darīt, bet labklājības ministrs Jānis Reirs pauda neizpratni, kāpēc vispār jādiskutē “par dažiem pedagogiem, kuri paši atzīst, ka ir nelojāli”.
Uz I. Vanagas iebildumu, ka pēc šādu grozījumu pieņemšanas pedagogi stundās baidīšoties runāt pat par politisko situāciju valstī, K. Šadurskis atteica, ka gļēvuļiem nav vietas skolā. Viņš gan esot pārliecināts, ka lielākā daļa skolotāju neesot gļēvuļi un esot lojāli. Izmaiņas likumā varētu attiecināt vien aptuveni uz 30 skolotājiem un skolu vadītājiem.
Jāpiebilst, ka grozījumi Izglītības likumā uz Saeimu virzīsies tā sauktajā valsts budžeta paketē, ko parlaments izskata paātrinātā kārtībā. Jautāts, kāds sakars lojalitātei ar valsts budžetu, K. Šadurskis teica, ka pēc grozījumu pieņemšanas ietaupīsies Drošības policijas resursi. M. Kučinskis gan bilda, ka šis iemesls esot “pievilkts aiz matiem”, tomēr uz likumprojekta izņemšanu no budžeta paketes neuzstāja.
