Skolas direktors: “Kad visu laiku dzīvo bada sajūtā, tevī izstrādājas sajūta, ka nepārtraukti vajag kaut ko ietaupīt” 0
“Tautā visi zina, ka zivs pūst no galvas! Kāpēc cilvēki uzkrāj? Kāpēc man ir vēders? Tāpēc, ka man savā laikā bija bads. Tad kad tu visu laiku dzīvo noteiktā bada sajūtā, tevī izstrādājas sajūta par to, ka tev nepārtraukti vajag kaut ko ietaupīt, jo var gadīties, ka atkal pienāks tas laiks, kad tev nebūs,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” savu komentāru iesāka teikt Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādes “Valles pamatskola” direktors Jānis Viegliņš, komentējot izskanējušo ziņu par to, ka Valsts kontrole (VK) revīzijā ir secinājusi, ka Labklājības ministrija (LM) budžeta plānošanā vairāku gadu periodā pieprasījusi nepamatoti lielu finansējumu garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai.
“Ja visa sistēma ir nepārtraukti dzīvojusi pusbadā, tad sistēmā ir vadītāji, kas katrs rūpējoties par savu mazo eko sistēmu iekšā, vienmēr nedaudz uzkrāj. Tāpēc, ka viņi zina – ja gadījumā kas, tad es nedabūšu… Bet kāpēc uzkrāj? Jo nav skaidra sistēma par prioritātēm un attīstības plānu ilgtermiņā, kad tu ar mierīgu sirdi vari saprast, ka vari neuzkrāt un viss būs kārtībā,” atviegloti nopūšoties situāciju ar LM budžetu raksturoja Viegliņš.
Savukārt tādā situācijā, kad neviens nepasaka, ka “rīt viss būs kārtībā”, tādā veidā arī tiek uzkrāti finanšu līdzekļi. “Tas tāpat kā tagad ar Ukrainas karu, kad cilvēki cenšas kaut kur uzkrāt skaidru naudiņu, jo tev nav drošības sajūtas. Es domāju, ka daudzām iestādēm tomēr vajadzētu šo drošības sajūtu par ilgtermiņu izjust, tad tās pašas atbrīvosies no šīs uzkrāšanas mānijas,” atzina Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādes “Valles pamatskola” direktors Viegliņš TV24 raidījumā “Preses nams”, apspriežot LM budžetu un VK revīzijā secināto.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) budžeta plānošanā vairāku gadu periodā pieprasījusi nepamatoti lielu finansējumu garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK), ziņoja LETA šā gada 18.oktobrī.
Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, veicot fokusēto atbilstības revīziju, VK secināja, ka LM pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām GMI pabalsta izmaksai 2023. un 2024.gadā esot bijis nepamatoti liels.
Minētajām neatbilstībām par iemeslu esot gan nepareizi noteiktais pabalsta saņēmēju skaits, gan izmantotā aprēķina pieeja. Rezultātā gan pašvaldības piešķirto finansējumu kopumā izlietojušas atbilstoši normatīvajiem aktiem, secinājusi VK.
Lai gan jau 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, GMI pabalstu saņēma par 10% mazāk personu, LM 2023.gada sākumā, izstrādājot valsts budžeta pieprasījumu 2023.-2025.gadam, neņemot vērā faktiskās tendences, GMI pabalsta saņēmēju skaitu plānoja ar būtiski pieaugošu tendenci katram nākamajam gadam. Turklāt, lai gan finansējuma palielinājums tika plānots, ņemot vērā jau plānoto GMI sliekšņu palielinājumu, aplēstais finansējums tika palielināts vēl par Finanšu ministrijas patēriņa cenu indeksa prognozēm 2022. un 2023.gadam – kopā par 25,8%, noskaidrojuši revidenti.
Finansējuma pieprasījumā tika iekļauts arī atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, pieņemot, ka palīdzība būs jāsniedz 531 personai (1,33% no plānotā Ukrainas civiliedzīvotāju skaita – 40 000), lai gan finansējums GMI pabalsta izmaksai šai mērķgrupai tika plānots arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžetā, noskaidrojies revīzijā.
Arī 2023.gada jūlijā, izstrādājot valsts budžetu 2024.-2026.gadam, LM GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamā finansējuma aprēķinā izmantoja to pašu pieeju, aktualizējot to ar 2024.gadam un turpmākajiem gadiem plānotajiem GMI sliekšņiem un attiecīgajam gadam plānoto patēriņa cenu indeksu. Šoreiz finansējuma aprēķinā vairs netika iekļauts Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamais atbalsts.
Kā norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, laikā, kad attīstības izdevumiem pieejamie valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, VK mudina LM un citas valsts pārvaldes iestādes atbildīgāk sekot līdzi katra pieprasītā papildu eiro attīstības izdevumiem pamatojumam un izlietojumam.
“Labklājības nozarei ir daudz vajadzību. Valsts budžeta 2023.gadam izstrādes laikā LM sagatavoja 27 nozares prioritāro pasākumu pieteikumus, taču Ministru kabinets atbalstīja tikai astoņus, tajā skaitā valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām GMI pabalsta izmaksai paaugstinātā apmērā no 2023.gada 1.jūlija. Revīzijā konstatējām, ka LM 2023.gadam GMI pabalsta līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi par 58% jeb 1,38 miljoniem eiro lielākā apmērā, nekā faktiski bija nepieciešams. Savukārt tikai 2024.gada pirmajā pusgadā finansējuma neizpilde ir jau 56% jeb 1,70 miljoni eiro,” norāda Āboliņa. Finansējuma neizpildi galvenokārt veidojot kļūdaini aplēstais GMI pabalsta saņēmēju skaits.
Valsts kontrole uzsver – ja līdz šim izmantotā pieeja finansējuma plānošanā netiks mainīta, 2025. un 2026.gadam finansējums mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai tiks piešķirts vismaz par 7,8 miljoniem eiro lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
Revīzijā LM sniegti divi ieteikumi, kurus ieviešot, tiktu mainīta pieeja GMI pabalsta izdevumu aprēķinam, proti, tiktu ņemta vērā faktiskā izpilde, tā rodot iespēju finansēt citas aktuālas vajadzības. Tāpat, ieviešot ieteikumus, tiktu savlaicīgāk informēti un apmācīti pašvaldību sociālo dienestu speciālisti par izmaiņām tiesiskajā regulējumā un darbā ar lietojumprogrammu “SOPA”, šādi novēršot revīzijā konstatētās neatbilstības GMI pabalsta piešķiršanā, kas salīdzinājumā ar kopējo piešķirto finansējumu nebija būtiskas.
GMI pabalsts ir viens no likumā paredzētajiem pamata sociālās palīdzības pabalstiem – materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai, ko piešķir pašvaldību sociālais dienests zemu ienākumu mājsaimniecībām.
