Latvijas vecāko klašu skolēni šajā mācību gadā visilgāk Eiropā nav bijuši skolā 4
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldībās, kur iepriekšējo divu nedēļu kumulatīvais rādītājs būtiski nepārsniegs 200 saslimušos uz 100 000 iedzīvotājiem, no nākamās nedēļas varēs atsākt klātienes mācības 1. līdz 4. klasēm. Tā vakar lēma valdība.
Ik trešdienu tieši Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) noteiks, vai maināms saraksts, kurā iekļautas pašvaldības, kurās jaunāko klašu skolēni drīkst apmeklēt skolu, kādu novadu no saraksta izslēdzot vai iekļaujot. Secināts: ja pašvaldība noteikto kumulatīvo rādītāju nepārsniegs par 220, tad SPKC būs tiesības izlemt, vai skolu darbība saglabājama.
Kādiem tieši kritērijiem jābūt lēmuma pamatā, to valdība vēl lems nākamnedēļ.
Jau tagad var paredzēt, ka pašvaldību saraksts varētu strauji mainīties, jo, piemēram, laikā no 15. līdz 17. februārim saslimšana virs attiecīgā kumulatīvā rādītāja pieauga sešās, bet zem tā samazinājās piecās pašvaldībās. Mazās pašvaldībās pat daži saslimušie būtiski ietekmē kumulatīvo rādītāju.
Piemēram, Ciblas novadā saslima četri cilvēki, bet kumulatīvais rādītājs līdz ar to pieauga no 180 uz 233.
Savukārt, ja saslimstība tiks konstatēta kādā skolā, par skolas tālāko darbību tiks lemts atsevišķi atkarībā no situācijas.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska cer, ka pakāpeniski skolas varētu atvērt arī citviet, kā arī vismaz daļēji ļaut atsākt klātienes mācības arī vecākām klasēm.
Ministre teica, ka tas jādara ne tikai mācību kvalitātes, bet arī psihoemocionālo apstākļu dēļ. “Ceram, ka arī Veselības ministrija mūs sadzirdēs un ļaus vismaz daļējā klātienes procesā atgriezties vecākām klasēm,” saka I. Šuplinska.
Šobrīd Latvijas 7.–12. klašu skolēni ir tie, kuri šajā mācību gadā visilgāk Eiropā nav apmeklējuši skolu: jau trīsarpus mēnešus.
Skolām, kas atsāks mācības, būs jānodrošina visas epidemioloģiskās prasības: skolēniem būs jāvalkā maskas, jāievēro divu metru distance, uz katru skolēnu klases telpā jānodrošina trīs kvadrātmetri. Izglītības un zinātnes ministrijā novērtēts, ka skolās, kurās varētu atsākt mācības, ar to nebūs atbilstošu telpu nodrošināšanu nebūs problēmu.
Tāpat skolēniem būs jāizvēlas drošākais pārvietošanās līdzeklis, izvairoties no sabiedriskā transporta. Ja kādam skolēnam tas tomēr jāizmanto, tad skolai tas jādara zināms.
Kā norādīja I. Šuplinska, pārsvarā skolu atvēršana notiks mazajos novados, “kur sabiedriskais transports nav tik aktuāls”. Realitātē gan ir tā, ka daļā šo pašvaldību tieši skolēnu droša nogādāšana skolā būs izaicinājums.
Piemēram, Cesvainē salūzis viens no skolas autobusiem, tāpēc esošajiem būs jābrauc papildu reisi, kas nozīmē, ka daļa skolēnu uz skolu tiks atvesta jau krietnu laiku pirms stundu sākuma un būs jānorīko pedagogi viņu uzmanīšanai.
Savukārt Skrundā līdz šim skolēnu braukšanai uz skolu diezgan plaši izmantots sabiedriskais transports. Taču pašvaldība ir gatava meklēt risinājumus, lai skolēnus nogādātu skolā drošākā veidā.
Savukārt pedagogiem, kas strādās klātienē, jābūt gataviem ik nedēļu nodot Covid-19 testus, kas jau līdz šim regulāri tiek veikti speciālās izglītības iestādēs. I. Šuplinska aicina regulāri sākt testēt arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekus.
Skolotājiem, kas ir riska grupā, jādod iespēja strādāt attālināti līdz pat vakcinācijai, piebilda I. Šuplinska.
Tā kā daļai skolēnu kopš februāra tiek nodrošinātas individuālas klātienes konsultācijas, vakar valdība arī lēma papildu pedagoga darba apmaksai novirzīt 12 miljonus eiro.
Pašvaldības, kurās 1.–4. klašu skolēni atsāk klātienes mācības*
Alsungas, Auces, Cesvaines, Burtnieku, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku, Vecpiebalgas novadi
* Ņemot vērā datus uz 18. februāri
Vai gatavi atsākt skolu darbu?
Inese Astaševska, Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktore: “Kuldīgas novads sadzīvoja ar dažādiem ierobežojumiem jau no septembra beigām. Priecājamies, ka tagad situācija uzlabojusies. Kaut esam liela skola, ar daudziem klašu komplektiem, esam gatavi pirmajai skolas dienai. Daļu klašu dalīsim divās grupās: pie vienas daļas būs skolotājs, bet otra daļa redzēs stundu tiešraidē. Ir sakomplektētas auduma maskas, ko izsniegt bērniem. Protams, ir daudz nezināmo, ko risināsim procesa gaitā. Sportosim laukā. Starpbrīžus organizēsim dažādos laikos, lai klases netiekas.”
Didzis Baunis, Cesvaines vidusskolas direktors: “Domāju, ka valdība pieņēma pareizu lēmumu. Jo sevišķi 1. un 2. klasei ir ļoti svarīgi mācīties skolā. Domāju, ka arī vecākiem tas būs liels atvieglojums. Esam gatavi atsākt darbu, jau esam izdomājuši dažādus risinājumus. Piemēram, 1. klasi dalīsim divās daļās: ar vienu daļu strādās pedagoga palīgs. Tā kā skolā ir lielas un plašas koplietošanas telpas, varam pat organizēt gaitenī skolēnu plūsmu divos virzienos un tik un tā paliks divu metru sprauga. Ceram, ka bērni sapratīs, ka jānēsā maskas. Pagaidām viena bērna vecāki iebilst pret masku nēsāšanu, bet ceram šo ģimeni pārliecināt.”
Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “Priecājamies, ka esam starp laimīgajām pašvaldībām, kur ir zema saslimšana, un esam gatavi atvērt skolas. Skaidrs, ka nebūs viegli nodrošināt distancēšanos un masku nēsāšanu, jo runa ir par maziem bērniem, tomēr darīsim, ko varēsim, lai bērni varētu tikt uz skolu.”
