“Nebūs vairs tā, ka veikali ir vaļā, bet skolas ciet!” Kāds gaidāms jaunais mācību gads? 70
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pat ja saslimšanas ar Covid-19 rādītāji Latvijā kāps, valdība noskaņota skolas turēt atvērtas un īstenot klātienes mācības.
“Nebūs vairs tā, ka veikali ir vaļā, bet skolas ciet. Ja arī būs nepieciešama slēgšana, tad skolas būs pēdējās, ko aizvērs, un būs pirmās, ko atvērs,” vakar, tiekoties ar pedagogiem un citiem izglītības jomas speciālistiem, solīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Šonedēļ valdība pieņēma lēmumus par to, kā notiks epidemioloģiski iespējami drošas mācības. Nākamais mācību gads tiek plānots klātienē, taču nepieciešamības gadījumā skolu direktori varēs lemt par attālināto mācību īstenošanu uz laiku.
Attālinātas mācības varēs būt tikai kādai no klasēm, tāpat klases varēs daļēji mācīties attālināti, ja to varēs pamatot.
Sertifikāts vai tests reizi nedēļā
Lai pēc iespējas samazinātu inficēšanās risku skolās, piedalīties klātienes mācībās drīkstēs tikai skolēni, kuriem ir sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai kuri ir nodevuši siekalu testus un saņēmuši negatīvu atbildi.
Arī skolotājiem jābūt vakcinētiem, izslimojušiem vai testētiem.
Gan skolēnu, gan skolotāju, gan arī citu skolu darbinieku testēšanu apmaksās valsts. Tests būs jānodod reizi nedēļā, un uz pirmo testēšanu skolēniem skolās būs jāierodas jau pirms mācību gada sākuma: no 23. līdz 30. augustam.
Daļa skolu jau uzsākušas saziņu ar vecākiem, lai noskaidrotu, vai bērniem ir sertifikāti vai arī tiks nodots tests.
Skolās nodotā testa rezultāti būs izmantojami arī interešu vai profesionālās ievirzes izglītībā, taču, piemēram, lai apmeklētu kultūras pasākumus, šī testa rezultāts nebūs izmantojams.
Jautāta, kāpēc tā, A. Muižniece faktiski atzina, ka vienu reizi nedēļā veikts siekalu tests nav sevišķi uzticams. Taču testēšana izmaksā dārgi, tāpēc šobrīd ir šāds risinājums, kas tomēr ļaus uzmanīt situāciju.
Attiecībā uz skolotājiem gan vēl gaidāms Saeimas lēmums par to, ka no 1. oktobra visiem pedagogiem būs jābūt vakcinētiem.
Maskas visiem, bet ne visur
Tāpat skolās joprojām tiks izmantotas maskas, taču to lietošanā būs nianses: koplietošanas telpās tās būs jālieto visiem. Savukārt klašu telpās tās nebūs jālieto 1.–3. klašu skolēniem, kā arī tiem, kas izslimojuši kovidu vai vakcinēti pret to.
Arī vakcinēti skolotāji klašu telpās maskas varēs nelikt. Tiesa, ja vēlāk tieši 1.–3. klašu grupā bērni slimos vairāk nekā vecākās klasēs, tad mazajiem var nākties vilkt maskas.
Arī skolas vadītājs, konsultējoties ar skolas padomi, varētu ieviest stingrāku masku nēsāšanas kārtību.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sarunā ar “Latvijas Avīzi” gan prognozēja, ka diez vai skolu direktori ko tādu darīs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd konsultējas ar Aizsardzības ministriju par iespēju iepirkt vēl maskas, taču no iepriek-šējā mācību gadā veiktā iepirkuma vēl neizmantotas ir 300 000 masku, arī pašvaldībām varētu būt krājumi ar mutes un deguna aizsegiem.
Divu metru distance vienas klases, grupas vai kursa ietvaros nebūs jāievēro.
Tāpat klātienes mācībām netiek noteikti ierobežojumi skolēnu skaitam telpā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi nodrošināt izglītību klātienē visiem izglītojamiem.
Taču izglītības procesam iespēju robežās jānotiek vienas klases vai grupas ietvaros, tātad dažādu klašu skolēniem nevajadzētu sajaukties.
Interešu izglītība tiks īstenota pēc pieraksta, lai būtu iespējams noteikt, kuri bērni saskārušies.
Liela atbildība skolām
Par to, kā veikt testēšanu, organizēt skolēnu un citu apmeklētāju plūsmas, kā izmantot koplietošanas telpas, lems pašās skolās.
Skolas pienākums būs arī informēt par masku lietošanu, roku mazgāšanu, dezinfekciju un kontrolēt gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitātes mērītājus, ko valdība grasās iepirkt, skolas gan varētu saņemt tikai oktobra otrajā pusē.
Tā kā svaigā gaisā vīruss izplatās mazāk, IZM aicina, ja vien laikapstākļi atļauj, mācību nodarbības rīkot ārā.
Arī studentiem un augstskolu pasniedzējiem, lai apmeklētu mācības klātienē, būs jāvakcinējas vai jābūt izslimojušiem. Ierasties klātienē gan varēs arī ar negatīvu testa rezultātu, kas nebūs vecāks par 48 stundām, taču tie būs jāapmaksā pašiem un pēc 10. oktobra testi nederēs vairs nemaz.
Ja kāds saslims
Kas notiks, ja kāds skolēns inficēsies ar kovidu? Kā rīkoties katrā konkrētajā gadījumā, lems skolas direktors, lēmumu saskaņojot ar skolas dibinātāju, kas visbiežāk ir pašvaldība.
Ja tiks noteiktas attālinātās mācības, par to būs jāinformē Izglītības kvalitātes valsts dienests, kurš “uzdos jautājumus”, ja attālināta izglītošanās būs ilgāka par divām nedēļām.
Iepriekšējā mācību gadā bijušas situācijas, ka skolēnam individuāli noteiktas karantīnas attālinātas mācības bijušas ne tikai viņa klasesbiedriem, bet arī citām klasēm.
Skolai būs jānodrošina attālinātas mācības skolēnam, kuram būs noteikta karantīna vai izolācija.
Savukārt ja saslims vai būs izolācijā kāds skolotājs, skolas vadītājs izvērtēs, vai nepieciešams uzsākt attālinātas mācības vai arī iespējams turpināt klātienes mācības, citiem kolēģiem aizvietojot izolēto pedagogu. Pedagoga atteikšanās nodot testu vai vakcinēties nevarēs būt pamats attālinātajām mācībām.
Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, vaicāts, vai skolām un pašvaldībām nav uzlikta pārāk liela atbildība, teica, ka par to vēl nevar spriest, jo valdības noteikumi nupat pieņemti: novadā vēl tikai iepazīstas ar tiem.
Savukārt R. Kalvāns uzskata, ka valdība tomēr iedevusi gana skaidru rāmi, kādā skolām jādarbojas.
Spļaušana nav nekas jauns
Attiecībā uz skolēnu testēšanu I. Grigorjevs sprieda, ka pareizāk būtu ļaut skolēniem “spļaut mājās”, jo nav ērti to darīt publiski, bet norobežotu telpu ne visas skolas varēs piedāvāt.
R. Kalvāns piekrita, ka vismaz daļā vecuma grupu tas varētu būt labs risinājums, un piebilda, ka tādā gadījumā vecāki uzņemsies atbildību par testu godīgu nodošanu.
Vismaz viņa vadītajā skolā par testu nodošanu ne pārāk uztraucas, jo testi nodoti arī pērn pirms eksāmeniem, tāpēc “spļaušana nav nekāda novitāte”.
Šobrīd gan grūti izvērtēt darba apjomu, jo nav skaidrs, cik skolēnus nāksies regulāri testēt.
Varēs rīkot mājmācības
Tā kā daļa sabiedrības iebilst pret bērnu testēšanu un paredzams, ka būs vecāki, kuri nepiekritīs bērnu testēšanai, ir atviegloti māj-mācības nosacījumi, lai šie bērni varētu turpināt mācības mājās.
Turpmāk, uzsākot mājmācību, vairs nebūs nepieciešama ārsta izziņa vai psihologa atzinums. Turklāt mācīties mājās varēs līdz pat 8. klasei. Iepriekš tas bija ļauts līdz 6. klasei.
Attiecībā uz 9. klasi izglītības ieguve ģimenē nav pieļaujama, jo 9. klases noslēgumā tiek kārtoti noslēguma valsts pārbaudes darbi pamatizglītības ieguvei.
Kas notiks, ja devītklasnieks atteiksies no testa, pagaidām gan nav skaidrs.
Jāpiebilst, ka mājmācība no attālinātajām mācībām atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā par izglītošanos atbildīgi paši vecāki, kamēr otrajā – skola.
I. Grigorjevs gan prognozē, ka jauno epidemioloģisko prasību dēļ mājās nepaliks daudz bērnu. Lielākajā daļā gadījumu vecāki esot saprātīgi.
Divsimt tūkstoši testējamo
Plānots, ka 1. septembrī mācības 1. klasē uzsāks 21 745 skolēni.
Kopējais prognozētais skolēnu skaits 1.–12. klasē ir 218 773.
Vispārējā izglītībā nodarbināti 27 384 pedagogi un 11 296 tehniskie darbinieki.
Profesionālās izglītības iestādēs provizoriskais izglītojamo skaits uz 1. septembri ir 27 707. Pedagoģiskais personāls – 4492, tehniskais personāls – 2058.
Kopumā līdz 1. septembrim laboratorijām varētu būt jānodrošina 246 480 izglītojamo testēšana.
Dati: IZM
