Mācību gads nule noslēdzies, bet jau tagad jājautā: kā skolas gatavosies 1. septembrim? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nule noslēdzies mācību gads, kura pēdējos mēnešus skolēni pavadījuši attālinātās mācībās. Kaut saslimšana ar koronavīrusu Latvijā pēdējās nedēļās ir ļoti zema, pārliecības, ka nākamajā mācību gadā varēs atsākt ierastās skolas gaitas, nav.
Kā skolas gatavosies 1. septembrim?
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) patlaban neprognozē, kāds būs jaunais mācību gads. Netiek arī plānots, kā organizēt mācības, ja turpināsies attālinātā skološanās, vai skolas gaitas varēs atsākt, taču ar ierobežojumiem.
Kā “Latvijas Avīze” jau ziņoja, daudzās Eiropas valstīs mācības atsāktas, taču daudzviet skolās plaši lieto maskas un dezinfekcijas līdzekļus, cenšas ievērot fizisko distancēšanos, citviet, lai klases būtu tukšākas, uz skolu nāk tikai daļa skolēnu, bet citi turpina attālinātās mācības.
Visvarenā epidemioloģiskā situācija
Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa, jautāta, kādam mācību procesam skolām gatavoties, atbildēja: “Ir grūti prognozēt epidemioloģiskās situācijas attīstību.
Tāpēc nav viennozīmīgas atbildes, kāds būs jaunais mācību gads. Pakāpeniski tiek atcelti dažādi ierobežojumi, tostarp ar mācību procesu saistītās aktivitātes.
Vai mācības būs ierastajā kārtībā, pilnā apmērā un klātienē, varēs zināt tikai tad, kad Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs informēs par esošo ierobežojumu pilnīgu atcelšanu.”
Turklāt valdībā noris darbs pie likumprojekta “Covid-19 infekcijas izplatības pārvarēšanas likums” un Ministru kabineta noteikumiem “Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai”.
Šajos normatīvajos aktos varētu iekļaut konkrētākas norādes par ierobežojumiem, kādi turpmāk varētu būt jāievēro koronavīrusa dēļ.
Skaidrs gan esot, ka, lai kādā arī formā mācības notiktu, no nākamā gada, kā jau iepriekš plānots, sāks ieviest jauno izglītības saturu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata: IZM vajadzētu laikus modelēt nākamo mācību gadu, lai skolām būtu skaidrāks, kam gatavoties.
Nav izslēgts, ka rudenī būs otrs koronavīrusa izplatības vilnis, kas liks slēgt skolas vai vismaz ieviest tajās jaunus ierobežojumus.
Dzirdēts, piemēram, ka koronavīrusa dēļ klātienē nevarēs strādāt skolotāji virs 55 gadiem, jo šai vecuma grupai saslimšana ar Covid-19 ir sevišķi bīstama.
Arodbiedrībā par tādiem plāniem gan nav informācijas, un arī IZM tās sauc par baumām.
Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata: skolām vispirms jātiek galā ar centralizētajiem eksāmeniem, un tad varēs domāt, kā tālāk organizēt mācības.
Tomēr aptaujāt skolas un analizēt attālinātās mācīšanās pieredzi, lai saprastu, ko darīt tālāk, var jau tagad.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis teic: lai skolas pēc iespējas pilnvērtīgāk sagatavotos jaunajam mācību gadam, jūlija vidū vai, vēlākais, 1. augustā tām vajadzētu skaidru informāciju no valdības, kā jāorganizē mācību process.
Jāatjauno skolu ”datorparks”
Gan A. Priekulis, gan citi aptaujātie skolu direktori “Latvijas Avīzei” sacīja: ja nu gadījumā tomēr turpināsies attālinātās mācības, valstiskā līmenī jārisina jautājums par skolu “datorparku”.
“Skolu datori lielākoties nav tik jaudīgi, lai būtu izmantojami videokonferencēm. Izglītības ministre teica, ka skolotājiem pašiem jāgādā par datoriem, bet, ja nebūtu attālināto mācību, viņiem tik jaudīgas iekārtas nevajadzētu,” norāda A. Priekulis.
Vecsaules pamatskolas direktore Lilija Bula stāsta, ka daudzi skolotāji tieši attālināto mācību dēļ pirkuši jaunus datorus paši, bet apmierināti ar tādu situāciju viņi nav, jo citu profesiju pārstāvjiem gan darbā nav jāierodas ar savu darbarīku.
Attālināto mācību dēļ pedagogiem bijis vairāk jāmaksā par elektrību un internetu, jo ne visiem ir patstāvīgs pieslēgums ar neierobežotu izmantošanas limitu.
Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors Viktors Litaunieks atgādina: Valsts ieņēmumu dienests nopircis attālinātam darbam jaudīgus datorus.
“Tāpēc es ceru, ka nopirks arī skolotājiem. Citādi – kā tad sanāk: tā pati valsts, bet vieniem pērk, kamēr citiem ne.”
Jāattīsta tehnoloģijas un digitālās prasmes
L. Bula pieļauj, ka attālinātās mācības vēl turpināsies, tādēļ skolotājiem uzdots gatavoties darbam tā, lai būtu vairāk tiešsaistes stundu. Ne visi pedagogi bijuši gatavi tādai darba formai.
I. Dundure saka: lai kādā formā arī notiktu mācības, skolotājiem un skolēniem nevajadzētu aizmirst tālmācībā iegūtās digitālās prasmes, bet gan tās attīstīt un nostiprināt.
V. Litaunieks teic: lai attālinātās mācības turpmāk noritētu sekmīgāk, nepieciešams attīstīt digitālās mācību vietnes, lai nebūtu tā, ka to sistēmas uzskata par kļūdu to, kas pēc būtības nemaz nav kļūda.
Attālinātajās mācībās skolotāji nevarēja uzticēties punktu skaitam, ko skolēniem par izpildītu kontroldarbu piešķīra sistēma: viss bija jāpārbauda, jo bija gadījumi, kad skolēna pareizu atbildi dators uzskatīja par kļūdainu.
V. Litaunieka ieskatā, neraugoties uz epidemioloģisko situāciju, jāturpina attīstīt mācību televīzijas “Tava klase” projektu: ir jābūt videomateriālu krātuvei, ko skolēni var izmantot arī tad, ja pandēmijas vairs nebūs.
Vairāk domās par tīrām rokām
Skolu direktori domā arī par to, kā būs jāstrādā, ja mācības skolā noritēs ar dažādiem ierobežojumiem.
A. Priekulis jau sarēķinājis, ka būs jāturpina distancēšanās, skolā vienlaikus varētu uzturēties ne vairāk kā trešdaļa ģimnāzistu. Tad nāksies klātienes mācības kombinēt ar attālināto skološanos.
L. Bula saka: “Ja skolā būs jāievēro divu metru distance, bērniem būs grūti to ievērot. Ja vajadzēs tukšākas klases un visi uz skolu nevarēs nākt, varētu darīt tā, ka katru dienu uz skolu nāk tie, kam mācībās klājas grūtāk, bet citi klātienē mācās varbūt tikai vienu dienu nedēļā.”
Valmieras Pārgaujas sākumskolā gatavi pievērst lielāku uzmanību higiēnas nodrošināšanai. Piemēram, katrā klasē plānots izvietot roku dezinfekcijas līdzekļus.
V. Litaunieks spriež, ka skolām jāgatavojas dažādiem mācību modeļiem. “Ļoti vēlētos ierastās mācības klātienē, kas sevišķi svarīgas bērniem līdz 3. klasei, kuriem skolā ne tikai palīdz mācīties skolotāji, bet kuri arī mācās viens no otra.
Taču ir teiciens: “Ja gribi mieru, gatavojies karam, un tā arī darām.”
Piemēram, domājam par to, kā organizēt daļējas klātienes mācības.
Iespējams, svarīgākos mācību priekšmetus var apgūt skolā, bet pārējos attālināti. Skolēnu dalīšana divās maiņās gan nebūtu iespējama, jo tad pedagogiem būtu divtik vairāk darba.”
