Skolām trūkst naudas jaunu mācību līdzekļu iegādei 91
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajam mācību saturam atbilstošas mācību grāmatas vismaz daļēji ir tapušas, taču skolām trūkst naudas to iegādei. Pieņemot šā gada valsts budžetu, par nepieciešamību palielināt valsts finansējumu mācību līdzekļu iegādei pat netika runāts. Taču skaidrs, ka problēma pati neatrisināsies un ir jāmeklē iespējas finansēt gan drukāto, gan arī digitālo mācību līdzekļu iegādi.
To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā sprieda par mācību līdzekļu pieejamību, atgādināja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.
Pērn un šogad mācību grāmatu iegādei no valsts vidēji katram skolēnam piešķirti vien 17 eiro. Šogad pielikti klāt vēl četri eiro digitālo mācību materiālu iegādei.
Taču VISC aprēķini liecina – lai nodrošinātu skolas ar jaunajam izglītības saturam atbilstošām mācību grāmatām, vajadzētu atvēlēt ap 60 eiro katram skolēnam.
Tiesa, arī pašvaldības mēdz dot savu artavu mācību grāmatu iegādei, bet tas lielākoties nav lielāks par valsts piešķirto.
Liela jaunu izdevumu raža
Mācību grāmatas top izdevniecībās, bet VISC tās pārbauda un dod savu atzinumu, vai tās ir gana kvalitatīvas, lai būtu iegādājamas par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Izdevniecības beidzot uzņēmušas tempu un sāk aktīvāk izdot jaunajam izglītības saturam atbilstošas grāmatas, tāpēc pērn VISC recenzenti vētījuši un apstiprinājuši divreiz vairāk mācību līdzekļu nekā gadu iepriekš.
Pēc izdevēju aktivitātes šā gada pirmajos mēnešos L. Voroņenko secina, ka šogad būs pat trīsreiz vairāk apstiprināmo mācību līdzekļu, nekā ierasts. Katru mēnesi VISC apstiprina vairākus desmitus jaunu izdevumu. Tātad tirgū nonāks ļoti daudz mācību līdzekļu, bet skolām nebūs iespēju iegādāties visu nepieciešamo.
Saeimas deputāts, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”) pastāstīja, ka viņa iepriekš vadītajai skolai, kurā ir vairāk nekā 2000 skolēnu, valsts piešķīrusi kopumā ap 40 000 eiro, aptuveni tikpat piešķīrusi pašvaldība, un tik un tā nav bijis iespējams iegādāties visu nepieciešamo.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza “Latvijas Avīzei” stāstīja, ka Jelgava arī dod apmēram tikpat lielu līdzfinansējumu mācību līdzekļu iegādei katram skolēnam kā valsts. Taču ar to nepietiek, bet vairāk pašvaldība nevar atvēlēt, jo auguši arī citi pilsētas izdevumi.
To, ka nepieciešams lielāks valsts finansējums mācību līdzekļu un cita veida skolu aprīkojuma iegādei, vēstulē komisijai norādījusi arī Lielo pilsētu asociācija, kura lūdz to palielināt līdz 36 eiro gadā uz skolēnu.
Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (“Jaunā Vienotība”) gan izteicās skeptiski par finansējuma palielināšanu – neesot saprotams, ko tad skolas pirkšot, ja būs lielāks finansējums. Varbūt iegādāsies darba burtnīcas, kas ik gadu jāpērk no jauna?
L. Voroņenko atbildēja, ka skolas pašas izvēlas, ko pirkt VISC apstiprināto mācību līdzekļu ietvaros. Tiesa, tirgū ir parādījušies pat izdevumi, kas apvieno mācību grāmatu ar darba burtnīcu. Tos iegādāties varētu būt neracionāli, jo, ja uzdevumu lapas aizpildītas, jāpērk jauna grāmata. Tomēr gan jau skolas apzinās, ka vissvarīgākā būtu mācību grāmatu iegāde.
Trūkst grāmatu
Kā atzina L. Voroņenko, mācību grāmatu izstrāde aizkavējusies arī kovidpandēmijas dēļ.
Vienas mācību grāmatas radīšana izdevniecībai prasa vismaz divus gadus.
Šobrīd vislabākais nodrošinājums ar jaunajam izglītības saturam atbilstošiem mācību līdzekļiem ir līdz 4. klasei, kur dažos mācību priekšmetos pat pieejamas vairāku izdevniecību jaunas grāmatas.
Kopumā vislabākais nodrošinājums ar mācību grāmatām ir svešvalodās, vēsturē un sociālajās zinātnēs, kā arī fizikā. Taču nepieciešamo mācību līdzekļu vēl nav vissvarīgākajos mācību priekšmetos – matemātikā 3. klasē un vidusskolā, kā arī latviešu valodā, sākot ar 7. klasi.
Digitālie mācību materiāli – ērtāki
Mūsdienu prasībām piemērotāki tomēr varētu būt digitālie mācību materiāli, jo tos iespējams nemitīgi labot, ja atklājas kādas kļūdas vai vienkārši nepieciešams kāds uzlabojums. Digitālie mācību materiāli šobrīd izvietoti dažādās tīmekļa vietnēs. Vispopulārākā ir kovida laikā tapušā videostundu krātuve “Tava klase”.
Nemitīgi uzlabota tiekot “Skola2030” materiālu krātuve “Mape”, kurā nu esot vieglāk atrast nepieciešamos mācību materiālus nekā agrāk. Vēl ir mācīšanās platforma “Skolo.lv”, taču skolotājiem vēl esot jāiemācās to pilnvērtīgi lietot.
Mācību grāmatu izdevēji izveidojuši savas digitālo mācību līdzekļu vietnes “Māconis” un “Soma”. Par to izmantošanu skolām jāmaksā, un to lielākoties finansē pašvaldības.
Tā kā skolotāji sūrojas, ka daudz laika jāpatērē, meklējot noderīgus digitālos mācību materiālus, VISC plāno izstrādāt ceļa karti, kas pedagogiem meklējumus atvieglošot.
Secināts arī, ka skolotāji paši radījuši samērā daudz kvalitatīvu mācību materiālu, taču nav gatavi ar tiem dalīties, ja par to netiek samaksāts.
Sākusies kļūdu labošana
Sēdē izskanēja arī pārmetumi par pašu izglītības saturu. Č. Batņa teica, ka tajā trūkst pēctecības, piemēram, 7. klasē matemātikā jāturpina apgūt tēmas, kas iepriekš nemaz nav apgūtas.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš atzina, ka nepieciešams veidot diskusiju grupas, kurās praktizējoši pedagogi norādītu uz problēmām, kas pamanītas izglītības saturā: tās iespējams labot.
Tomēr attiecībā uz latviešu valodas apguvi pamatskolās jau pieņemts lēmums izstrādāt alternatīvu paraugprogrammu.
Kā zināms, latviešu valodas skolotāji jau izsenis cēla trauksmi, ka saskaņā ar jauno izglītības saturu latviešu valoda jāmāca kā svešvaloda, nepievēršot pietiekami lielu uzmanību gramatikas likumsakarībām.
Jaunā satura izstrādātāji “Skola2030” to ilgstoši noliedza, apgalvojot, ka uzsvars vienkārši likts uz valodas praktisko lietošanu. L. Voroņenko nu atzina, ka paraugprogramma, pēc kuras skolotāji mēdz vadīties, bet kas nav obligāta, vairāk izstrādāta komunikatīvai valodas mācīšanai. Tikai tagad taps alternatīva paraugprogramma, kas vairāk vērsta uz latviešu valodu kā dzimto valodu.
Iespējams, alternatīva paraugprogramma varētu tapt arī vēstures mācīšanai vidusskolās. Kā zināms, gan daudzi vēstures skolotāji, gan nozares speciālisti ir sašutuši, ka samazinājies vēsturei atvēlētais stundu skaits, jo vidusskolā tā jāmāca kopā ar sociālajām zinātnēm.
Latvijas Pedagogu domes valsts priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks gan uzskata, ka ar to nepietiek: jāmaina vēsturē sasniedzamie mācību rezultāti, jo šobrīd vidusskolā šo mācību priekšmetu iespējams mācīt tā, ka vidusskolas absolvents nezinās, nedz kas ir okupācija, nedz kas ir “Baltijas ceļš”. Viņaprāt, VISC izvairās risināt problēmas būtību.
