Skolām ļaus lielāku vaļu 0
Lielāka alga, kā arī brīvība un tiesības skolotājiem un skolu vadītājiem – tādus solījumus attiecībā uz jauno mācību gadu izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis deva semināra “Reformas Latvijas izglītības konkurētspējai” dalībniekiem, kur pamatā bija pulcējušies skolu direktori.
Jau iepriekš ziņots, ka no 1. septembra alga par 10 procentiem kāps skolotājiem, kas saņem mazākās algas, bet par 12 līdz 15 procentiem – augstāk kvalificētiem pedagogiem. R. Ķīlis sola gādāt, lai, vēlākais, no nākamā gada 1. septembra 10 procentu algu pielikumu sagaidītu arī pārējie pedagogi.
Skolotājiem vairs nebūs obligāti jāraksta stundu tematiskie plāni. Ja skolas vēlēsies, tās varēs atcelt 40 minūšu stundas un organizēt mācības citādi. Piemēram, vienu priekšmetu skolēni varēs mācīties kaut pusi dienas. Iecerēts arī atcelt pašreiz spēkā esošos mācību priekšmetu standartus. Tā vietā būs noteikts pamatizglītībā obligāti apgūstamais minimālais saturs matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējo, ko mācīt un kā mācīt, izvēlēsies skolas pašas.
Nolemts, ka svešvalodas centralizētais eksāmens noritēs jau pavasara brīvdienās martā. Tādējādi absolventiem būs mazāka slodze vasaras sākumā, turklāt sertifikātus par CE kārtošanu viņi saņems divas nedēļas agrāk nekā līdz šim.
R. Ķīlis apņēmies pārveidot Izglītības kvalitātes valsts dienestu tā, lai tas vairs nenodarbotos tikai ar direktoru sodīšanu par dažādiem pārkāpumiem, bet sniegtu skolai atbalstu. Līdzšinējais dienesta vadītājs Aivars Stankēvičs uzrakstījis atlūgumu, un iecerēts, ka nākamnedēļ dienesta vadītājas amatā valdība apstiprinās ilggadējo IZM augsta līmeņa darbinieci Initu Juhņēviču.
Valmieras 1. pamatskolas direktors Artūrs Skrastiņš teica, ka labi ir tas, ka ministrs aktīvi strādā un rosina reformas. Tajā pašā laikā nav skaidrs, kāds īsti ir reformu mērķis, turklāt direktoriem nav īsti skaidrs, kāds tieši būs mācību saturs pēc reformām, ko nozīmē ministra solītie terminētie līgumi skolu direktoriem. Algas pielikums daļai skolotāju ir solis labāka atalgojuma virzienā, tomēr joprojām alga būs nesamērīga ar skolotājiem izvirzītajām prasībām.
Tomēr šķiet, ka vislielākā direktoru sāpe pašlaik ir neskaidrība ar mācību līdzekļu un citu skolai nepieciešamo preču iegādi. Kā zināms, tiesībsargs vecākiem ieteicis tiesāties, ja skola prasa kaut ko pirkt, jo Satversme nosaka bezmaksas izglītību, bet R. Ķīlis pirms dažām nedēļām piebilda, ka skolām jāmeklē iespējas nodrošināt mācību procesu, neprasot vecākiem pirkt grāmatas un citus mācību līdzekļus.
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis vaicāja R. Ķīlim, ko darīt, ja kādu mācību grāmatu trūkst, bet vecāki atsakās tās pirkt. “Mums jāvada skola, mums nav laika tiesāties,” viņš uzsvēra. Ministrs atzinās, ka pats savai meitai nopircis divas mācību grāmatas, pārējās nepieciešamās 18 grāmatas sagādājusi skola. R. Ķīlis atzina: pašreizējā situācijā nav iespējams izvairīties no tā, ka arī vecākiem jāpērk mācību līdzekļi. Taču skolām jāprasa vecākiem vērt maku tikai tad, ja “tas ir neizbēgami”, un jācenšas rast lētākos risinājumus.
Viņš solīja – oktobrī skolas saņems papildu finansējumu – 40 000 latu – mācību grāmatu iegādei. Tā ka, ja šobrīd kādas grāmatas trūkst, jāmeklē pagaidu risinājums, bet oktobrī grāmatas varēs nopirkt. Kopumā šogad valsts tad būs piešķīrusi mācību grāmatu iegādei 300 000 latu vai aptuveni 3 latus uz vienu skolēnu.
Siguldas 1. pamatskolas direktors Valters Mačs ieteica: “Labāk būtu, ja aizmirstu šo vārdu “bezmaksas”. Jo skolas direktoram kaut kur jāņem nauda šiem bezmaksas mācību līdzekļiem.”
A. Skrastiņš saskāries ar situāciju, ka tiesībsargam iesniegta sūdzība par to, ka viņa vadītajā skolā vecākiem pašiem jāpērk skolas forma. Direktoram draud ar tiesāšanos, kaut lēmumu par formu ieviešanu pieņēmusi tieši vecāku padome.
