Skolām jauni noteikumi: lielāku finansējumu dos, ja izpildīs kvalitātes prasības 0
Specializētajām skolām, kas īsteno padziļinātās mācību programmas kādā no mācību priekšmetiem, arī turpmāk būs tiesības saņemt papildu finansējumu pedagogu algām, ja vien tās atbildīs valdības noteiktiem kritērijiem.
To paredz Saeimas vienbalsīgi pieņemtie grozījumi Vispārējās izglītības likumā.
Kā zināms, šobrīd Latvijā ir 45 skolas, kurās padziļināti var apgūt kādu no valodām, mūziku vai kādu citu mācību priekšmetu. Skolas, kurās padziļināti māca mūziku, saņem teju par trešdaļu lielāku finansējumu pedagogu algošanai nekā citas skolas. Savukārt citas padziļinātās izglītības programmas pedagogu algošanai saņem par 20 procentiem lielāku finansējumu.
Taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika secināts, ka ne vienmēr skolās, kas saņem palielināto finansējumu, ir arī attiecīgi darba rezultāti.
Piemēram, tikai astoņās skolās no 18, kas īsteno padziļinātās mūzikas programmas, darbojas orķestri. Līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu bija iecerēts atteikties no padziļināto programmu papildu finansēšanas.
Taču skolu pārstāvji par to sacēla trauksmi, norādot, ka tad padziļinātās programmas vairs nebūs iespējams īstenot, jo nebūs iespējams apmaksāt pedagoga individuālo darbu ar skolēnu padziļinātajās mūzikas programmās vai skolēnu dalīšanu grupās svešvalodu stundās un panāca, ka IZM izskatīšanai Saeimā iesniedza likuma grozījumus, kas tomēr pieļauj papildfinansējuma saņemšanu.
Tagad nolemts, ka skolas arī turpmāk varēs īstenot pašu izstrādātas izglītības programmas, kas paredz augstākus izglītības satura apguves rezultātus un saņemt papildfinansējumu, ja darba rezultāti atbildīs Ministru kabineta prasībām. Tieši kādas šīs prasības būs, par to vēl jālemj valdībai, jo ar Saeimas atbalstītajiem likuma grozījumiem Ministru kabinetam arī uzticēts līdz marta beigām pieņemt attiecīgus valdības noteikumus.
Kā stāsta Saeimas deputāte Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija), kura vēl līdz 2019. gada beigām bija arī IZM parlamentārā sekretāre, noteikumu projekts top ministrijā un paredz padsmit kritērijus, kuriem skolām būs jāatbilst, lai saņemtu papildfinansējumu.
Piemēram, padziļināti apgūtajā mācību priekšmetā būs jābūt augstākiem centralizēto eksāmenu rezultātiem nekā vidēji valstī.
Līdz šim diemžēl bijušas situācijas, kad skola saņem finansējumu par papildstundām svešvalodās vai matemātikā, taču rezultāti ir pat zem vidējiem valstī. Tāpat skolas skolēniem būs jāpiedalās attiecīgā mācību priekšmeta olimpiādēs un konkursos. No skolām tiek arī sagaidīts, ka tās būs metodiskie centri. Būtiski, ka līdz ar izmaiņām likumā arī noteikts, ka papildfinansējums būs jāizmanto tieši stundām un nodarbībām padziļināti apgūstamajā mācību priekšmetā.
Jāpiebilst gan, ka prasība atbilst noteiktiem kritērijiem stāsies spēkā vien 2023. gadā.
Līdz tam laikam papildfinansējumu varēs saņemt pēc līdzšinējās kārtības. No 2023. gada uz papildfinansējumu varēs pretendēt arī skolas, kas patlaban papildfinansējumu nesaņem, ja vien tās atbildīs valdības noteiktajiem kritērijiem.
Rīgas centra humanitārās ģimnāzijas direktore Ineta Rudzīte “Latvijas Avīzei” sacīja, ka esot liels prieks, ka tomēr pieņemts lēmums turpināt piešķirt papildfinansējumu padziļinātajām programmām: “Ja sākumā attieksme bija tāda, ka nemaz nemēģiniet kaut ko panākt, papildfinansējuma vairs nebūs, tad tagad esam tikuši līdz tam, ka skola var saglabāt sav identitāti, ja to vēlas.”
Kritēriji, ko noteiks valdība, gan būs papildu kontroles mehānisms skolām, taču “acīmredzot, ministre cer, ka tādējādi varēs garantēt, ka papildfinansējums tiek izmantots lietderīgi.”
Līdzīgi spriež Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece, kura teic: ieviestie kritēriji parādīs, kuras ir skolas ir gana spējīgas un atbildīgas, lai arī turpmāk saņemtu papildfinansējumu. “Ja nav kritēriju, tad nav arī, uz ko tiekties. Iespējams, kādi procesi skolā būs jāpārskata, lai arī turpmāk kvalificētos papildfinansējuma saņemšanai,” atzina ģimnāzijas direktore.
