Skolas direktors gatavs maksāt par skolotāju piesaisti 1
Piesaistīt pedagogus darbam skolās kļūst aizvien grūtāk ne tikai skolotāja profesijas zemā prestiža dēļ, bet arī tāpēc, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Lai cīnītos par jauniem darbiniekiem, skolām jāsāk sevi reklamēt.
Tādus padomus nedēļas nogalē saņēma izglītības darbinieki, kas bija pulcējušies izglītības programmas “Iespējamā misija” 10 gadu darbības pieredzes forumā, kura darba kārtībā cita starpā bija iekļautas arī tēmas gan par efektīvu skolas darba organizāciju, gan par to, kā skolām piesaistīt darbiniekus.
Veicot skolu aptauju pirms iepriekšējā mācību gada sākuma, “Iespējamā misija” noskaidroja, ka skolās ir 380 pedagoga vakanču. Darba devēju konsultante darbinieku piesaistē uzņēmuma “ERDA” izpilddirektore Marta Kāle stāstīja, ka visā darba tirgū ir vērojams darbinieku trūkums. Tāpēc darba devējam sevi jāreklamē vairāk nekā potenciālajam darbiniekam.
“Darba devējam pašam jāraksta motivācijas vēstule,” teica M. Kāle un aicināja arī skolu direktorus “vairāk pievērsties mārketingam, lai darbam skolā piesaistītu īstos cilvēkus”. Nemitīgās runas par skolotāju zemajām algām noteikti neveicina darbinieku piesaisti skolām, kaut daudzviet skolotāju atalgojums nemaz vairs nav tik zems.
Darba devējiem jāsaprot, ka dažādu paaudžu darbinieku piesaistei jāizmanto atšķirīgas metodes. Piemēram, pēc 1980. gada dzimušajiem jāsola, ka viņi jaunajā darbā spēs sevi attīstīt, bet vecākās paaudzes darbiniekiem svarīga stabilitāte. Tāpat skolu direktoriem nevajadzētu jaunos pedagogus meklēt tikai starp augstskolu absolventiem: darba tirgū ir gana daudz cilvēku ar pedagoģisko izglītību, kuri šobrīd nestrādā skolā, tomēr varētu tajā strādāt, ja justu motivāciju.
Svarīgi veidot atraktīvus darba sludinājumus un izvietot tos sociālajos tīklos un skolas tīmekļa vietnē, pašiem aktīvi meklēt pedagogus. Piemēram, saaicināt uz kafiju skolotājus un skolēnu vecākus un lūgt viņus “iziet cauri” saviem telefona kontaktiem, meklējot kādu, kam varētu piedāvāt darbu skolā.
Rīgas 95. vidusskolas direktors Sergejs Verhovskis gan prasīja, lai viņam labāk iesakot kādu darbinieku piesaistes firmu, kas varētu atrast skolotājus. “Budžets mums ir, mēs varētu par to samaksāt,” viņš padižojās, un citi direktori pat cēlās kājās, lai paskatītos, kurš ir tas bagātnieks.
M. Kāle atbildēja – jā, skolas var izmantot arī šādas skolotāju piesaistes metodes, taču šādu uzņēmumu pakalpojumi ir gana dārgi. Firmai būtu jāmaksā divas vai trīs atrastā darbinieka bruto mēnešalgas un PVN, turklāt tā nesniegtu nekādas garantijas par to, cik ilgi jaunatrastais darbinieks skolā paliks.
Arī citi direktori norādīja, ka atrast darbinieku “mierīgi var”, svarīgi, vai izdosies viņu noturēt darbā skolā.
Skolotājiem vajag atbalstu
Forumā vairākkārt izskanēja: lai jaunais pedagogs paliktu skolā, svarīgi viņu apmācīt un sniegt atbalstu. Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens stāstīja, ka viņa vadītajā skolā tagad darbojas mentors, kurš palīdz ne tikai jaunajiem, bet visiem skolotājiem. Tas ir izglītības speciālists, kas pats šajā skolā nestrādā, bet vēro pedagogu vadītās stundas, sniedz viņiem ieteikumus, kā arī uzklausa skolotājus un konsultē viņus. Svarīgi, ka līdz direktoram informācija par katra skolotāja problēmām nenonāk. Tās risina skolotājs kopā ar mentoru.
Arī “Iespējamās misijas” dibinātāja un patronese Ingrīda Blūma uzsvēra: tieši pirmie divi gadi jaunajā darbā nosaka, cik veiksmīgs būs darbinieks. Tāpēc “Iespējamās misijas” ietvaros sagatavotajiem skolotājiem ir kuratori, kas konsultē par darbu skolā. Lai cik grūti finansiāli izglītības programmai dažkārt arī būtu klājies, “mums nekad nebija ideju par atteikšanos no kuratoriem”, pauda I. Blūma. “Ja gribam kvalitāti, mums ir jāatrod resursi tam, kas šo kvalitāti nodrošina,” viņa sacīja.
Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs teica, ka skolām jādomā arī par nākotni, proti, kā popularizēt skolotāja profesiju skolēnu vidū: daudz citu nozaru pārstāvji dodas uz skolām, lai aicinātu skolēnus studēt un strādāt attiecīgajā jomā, bet pedagogi to nedara. Skolēni var doties, piemēram, uz jauno mediķu akadēmiju, bet topošo pedagogu akadēmijas nav.
Par naudas un laika trūkumu nerunā
Par to, kā efektīvi vadīt skolu, foruma dalībniekiem stāstīja “Iespējamās misijas” absolventi, kuri kļuvuši ne tikai par skolotājiem, bet arī skolu direktoriem. E. Plētiens, kurš vada Raunas vidusskolu ar 157 skolēniem un 16 skolotājiem, teica, ka viena no viņa metodēm veiksmīgai sadarbībai ar skolotājiem ir uzmanīgi klausīties un censties saprast, kāpēc viņi domā tā, kā domā. “Šo pieredzi skolotāji var arī pārnest uz klasi, jo ir svarīgi ieklausīties skolēnos,” teica direktors.
Lai izvairītos no neauglīgām diskusijām, viņš ar skolotājiem nerunā ne par vienmēr trūkstošo laiku, ne finansējuma trūkumu skolu sistēmā, jo “tas nav ne manā, ne viņu ietekmes zonā”. Skolotājiem tiek lūgts izvirzīt mērķus, kas jāsasniedz mācību priekšmetā, ko pedagogs māca, un skolas darbā. Tiem, kuri audzina klasi, jāizvirza arī audzināšanas mērķi. Mācību gada noslēgumā skolotāji ar direktoru runā par to, vai un kā izdevies šos mērķus īstenot.
Direktors atzina, ka šādām nopietnām sarunām būtu jābūt vairāk un biežāk, bet pagaidām tam laiku nav izdevies rast, tad nu viņš vismaz ikdienā cenšas pateikt paldies par paveikto. Jaunais direktors arī sācis organizēt mācības skolotājiem turpat skolā, un pedagogi paši var noteikt, kāda tēma mācībās jāiekļauj. Piemēram, ziemas brīvlaikā pedagogi pēc pašu izvēles mācījušies par to, kā efektīvāk vērtēt skolēnu darbu.
E. Plētiens neslēpa: ne jau vienmēr pedagogi viņa metodes uztver ar sajūsmu: “Nav jau tā, ka visi priecājas: o, jāiet uz sarunu ar direktoru, o, beidzot mēs mācīsimies. Taču jāsaprot, ka veiksme nāk caur grūtībām.”
Igors Grigorjevs vada Ogres 1. vidusskolu ar 1300 skolēniem un 120 pedagogiem. Efektīvākam darbam skolotāji sadalīti četrās grupās un katra grupa strādā ar noteikta vecuma skolēniem. Tādējādi pedagogi var specializēties. Tā kā saskaņā ar jauno izglītības saturu skolotājiem būs jāsadarbojas, vecuma grupu ietvaros šo sadarbību būs vienkāršāk organizēt.
Šī skola ir tā sauktā jaunā izglītības satura pilotskola, tātad tā izmēģina, kāds būs skolu darbs pēc mācību satura reformas. Ogrē nolemts jaunās mācību metodes ieviest jau šopavasar: skolā strādās tā, lai izpildītu vēl spēkā esošā izglītības standarta prasības, tomēr skolotājiem savā darbā būs jālieto jaunās metodes. Tiks mainīts stundu saraksts, un daļu mācību priekšmetu skolēni apgūs blokos.
Piemēram, sociālās zinības un vēsturi skolēni vairs nemācīsies katru nedēļu. Stundu sarakstā šis mācību priekšmets būs retāk, bet, kad būs, tad būs vairākas stundas pēc kārtas: skolēni mācīsies intensīvi, apgūstot vienu tēmu. Tādējādi stundu saraksts kļūs mazāk sadrumstalots, skolēni ilgāk un pamatīgāk varēs iedziļināties vienā tēmā, kamēr līdz šim bijis tā, ka vienā stundā tēmu aizsāk, pēc nedēļas, kad viss jau aizmirsies, atsāk.
Citi direktori vaicāja, kā gan lai aprēķina skolotāju darba samaksu, ja veido šādu stundu sarakstu. I. Grigorjevs atbildēja, ka tai nevajadzētu būt problēmai, jo kopējais stundu skaits nemainās. Cita lieta: problēmas var rasties, ja skolotājs vai skolēns saslimst, jo tad izkrīt nevis viena stunda, bet vesels stundu bloks.
Skolu vadītāji arī vaicāja, kā motivēt skolotājus sadarboties. Vēl viens “Iespējamās misijas” absolvents, Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais atbildēja – ja skolotāji nevēlas sadarboties, tad vispirms jānoskaidro, kāpēc viņi to negrib. Jo, ja nesadarbojas laika trūkuma dēļ, tad risinājums būs viens, bet, ja vienkārši neredz sadarbībai jēgu, risinājums būs cits.
Kas ir “Iespējamā misija”
* “Iespējamā misija” ir kustība, kas vēlas nodrošināt kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā. Viena no redzamākajām tās darbības sastāvdaļām ir jaunu profesionāļu piesaiste darbam skolā, taču kustība piedāvājusi arī līderības nodarbības skolu direktoriem, kā arī cenšas iesaistīties izglītības politikas veidošanā.
