Skolām – asa konkurence 0
Izglītības izstāde “Skola 2012” skaidri parāda, kāda ir situācija Latvijas un arī pasaules izglītībā. Jauniešu būs aizvien mazāk, kļūs asāka izglītības iestāžu konkurence par viņiem, un skolām jārāda viss, ko tās spēj. Ārvalstu izglītības iestāžu interese par Latvijas jauniešiem arvien pieaug – vismaz tā gribas secināt pēc izstādes “Skola 2012” apmeklēšanas.
Nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu hallē noritējušajā izstādē bija dažādu valstu pārstāvju stendi. Piemēram, doties studēt uz Holandi jauniešus aicināja pat divos dažādos stendos. Vairākas kaimiņvalsts Igaunijas augstskolas bija pārstāvētas vienā stendā, bet citā pie sevis vilināja Vigalas Tehniskā un servisa skola.
Igauņi vilina arī skolēnus
Ieradies bija pats skolas direktors Enns Rosi. Skola esot 250 kilometru attālumā no Rīgas – kāpēc tad lai latviešu jaunieši nebrauktu turp mācīties? Skolā iespējams mācīties krievu valodā un apgūt kalēja, autokrāsotāja vai autodiagnostiķa profesiju. Pēdējo skolā jau apgūst 14 jaunieši no Latvijas. Viņi gan Vigalā apgūst tikai tehniskos mācību priekšmetus, bet vispārizglītojošos mācās tepat Latvijā, Ogres valsts tehnikumā, kas ir igauņu skolas sadarbības partneris.
E. Rosi neslēpa – arī Igaunijā demogrāfisko problēmu dēļ trūkst skolas vecuma jauniešu, tāpēc jāmēģina piesaistīt latviešus. Ārvalstu augstskolu stendos, kad jautāju, kāda ir jauniešu interese par iespējām studēt ārzemēs, pārsvarā guvu atbildes, ka interese ir gana liela. Viens no pirmajiem interesentu uzdotajiem jautājumiem parasti ir: kādas ir studiju izmaksas konkrētajā valstī? Tās ir dažādas. Piemēram, Dānijā Eiropas Savienības valstu pilsoņi var mācīties par brīvu, bet Holandē visās studiju programmās gadā jāmaksā 1700 eiro liela mācību maksa – valsts studijas daļēji subsidē.
Kad studiju maksas apmērs noskaidrots, jaunieši parasti taujā par dzīvošanas izmaksām.
Sacenšas labākie arodskolēni
Tikmēr Latvijas mācību iestādes sevi ne tikai prezentēja dažādos stendos. Profesionālās izglītības iestāžu veikumu varēja novērtēt, arī redzot, kā darbos sokas to audzēkņiem.
Krietna daļa izstādes platības bija atvēlēta konkursa “Jaunais profesionālis 2012” norisēm, kurā piedalījās labākie arodskolu un koledžu audzēkņi no visas Latvijas. Uz Rīgu tikuši tie, kuri uzvarējuši konkursa iepriekšējās kārtās savā skolā un novadā. Uzdevumi nav viegli, turklāt tie veicami trīs dienu garumā. Piemēram, jauniešiem, kuri rādīja savas prasmes dekoratīvajā apdarē, vajadzēja izveidot mākslīgu ķieģeļu sienu un virs tās vēl dažādus rotājumus. Austrumlatgales profesionālās vidusskolas audzēkne Viktorija Lihačova, jautāta, vai šis uzdevums nav grūts, atbildēja: “Ir jau šis darbs piņķerīgs, bet man patīk, ka var redzēt rezultātu.”
Rīgas Būvniecības vidusskolas audzēknis Sandijs Subačs, kurš piedalījās flīzēšanas konkursā, gan atzinās, ka uzdevums gana grūts, vēl jo vairāk tāpēc, ka darbs jāpabeidz noteiktā termiņā. Konkursa žūrijas loceklis Egons Strautmanis skaidroja: uzvarēt šādā konkursā arodskolēnu vidū esot ļoti prestiži. Kopumā konkurss “Jaunais profesionālis” notika gandrīz 30 kategorijās. Tika noteikti gan labākie topošie ceļu būvētāji, gan prasmīgākie viesu apkalpotāji.
Lielu daļu lauru plūca profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Tehniskā koledža” audzēkņi. Piemēram, šīs skolas audzēknis Staņislavs Romanovs uzvarēja programmēšanas konkursā, bet Daniels Stašūns un Ritvars Rijnieks – konkursā “Robotu pro-grammēšana”. Konkursā “Elek- tronika un automātika” arī uzvarēja Juris Jermacāns no Rīgas Tehniskās koledžas.
Savukārt kā labākie topošie būvnieki vairākkārt izcēlās audzēkņi no Latgales. Konkursā “Sausā būve un ēku siltināšana” 1. vietu ieguva Jevgeņijs Ģirdža un Sergejs Lukjanskis no Daugavpils Celtnieku profesionālās vidusskolas. Šīs skolas audzēknis Mihails Strankalns uzvarēja konkursā “Dekoratīvā krāsošana”. Ēdināšanā un viesu apkalpošanā vislabāk veicās Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas audzēkņiem: Rodijs Liekne izrādījās labākais topošais viesu apkalpotājs, bet Gundars Ivanovskis uzvarēja jauno konditoru konkursā.
