Skolā veselīgi pavadītais laiks 0
Pagājušajā mācību gadā skolas piena un augļu atbalsta programmā iesaistījās 1311 skolas un bērnudārzi, nodrošinot to, ka ap ceturtdaļmiljona Latvijas bērnu izdzēra 35 200 tonnu piena un apēda 6680 tonnu augļu un dārzeņu, kurus skolai piegādāja vietējie ražotāji. Vēl 16 mācību iestādes pērn pievienojās veselību veicinošo skolu tīklam, tas nozīmē, ka paralēli mācību priekšmetiem bērni tajā apgūst arī veselīga dzīvesveida pamatprincipus.
Pienu dzer ar gardu muti
“Skolas piena programmā piedalījāmies jau no paša sākuma, bet traucēja tas, ka to piegādāja litra iepakojumā un skolas darbiniekiem pašiem tas bija jāsadala. Kopš pagājušā gada “Latgales piens” to sāka piegādāt mazajā, 250 ml iepakojumā, tādēļ to ļoti viegli izdalīt skolēniem. Bērni to dzer ar prieku, viņiem piens garšo. Mūsdienās laukos govis vairs tur tikai retais, tādēļ labi, ka bērni pienu var padzerties vismaz skolā. Katru gadu mūsu skolēni ik dienu saņem arī ābolus, kurus mums trīs reizes nedēļā piegādā Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta zemnieku saimniecība “Liepu salas”. Skolas ēdnīcas pavāri tos nomazgā, un pusdienās katrs skolēns papildus saņem arī garšīgu ābolu. Sadarbība izdevīga gan ābolu audzētājam, gan skolai. Arī šajā mācību gadā turpināsim šīs programmas,” stāsta Zilupes vidusskolas direktora vietniece Svetlana Kuzmika.
Skolu programma darbojas ar vienotu pieeju produktu izdalei – gan piena produktus, gan augļus un dārzeņus no 1. oktobra līdz 31. maijam, bet bērnudārzos – mēnesi ilgāk, bez maksas trīs reizes mācību nedēļā var saņemt pirmsskolas vecuma bērni un 1.–9. klašu skolēni. Lai veicinātu bērniem veselīgu ēšanas un uztura paradumu veidošanos, no 2017./2018. mācību gada programmas “Augļi skolai” un “Skolas piens” apvienotas vienā programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu. Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka augļu un dārzeņu izdalē iesaistījās 1242, bet piena – 1152 izglītības iestādes. Bezmaksas augļus un dārzeņus saņēma 253 017 (91% no mērķauditorijas), bet pienu – 238 247 audzēkņi (86% no mērķauditorijas).
Līdz 10. septembrim vēl turpināsies iesniegumu pieņemšana dalībai atbalsta programmā 2019./2020. mācību gadam, kurā pieejamais finansējums augļu un dārzeņu – ābolu, bumbieru, kāpostu, kolrābju, burkānu, ķirbju, kāļu vai lielogu dzērveņu – piegādei un izdalei ir 1 535 362, bet piena – 2 776 362 eiro. Pavisam Eiropas Savienības finansētajās produktu izdales atbalsta programmās līdz 2019. gadam bērni saņēmuši vairāk nekā 35 tūkstošus tonnu piena un tā produktu (kopš 2004. gada) un vairāk nekā sešus tūkstošus tonnu augļu un dārzeņu (kopš 2010. gada) par kopējo vērtību 33,2 miljoni eiro (valsts un ES finansējums).
No atbalsta programmā iesaistītajām skolām 103 gājušas vēl tālāk un izveidojušas veselību veicinošo skolu tīklu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas definīciju, tā ir skola, kura ar savu vidi skolēniem sniedz iespēju iemācīties veselīgi domāt, dzīvot, mācīties un strādāt. Skolās ar šādu statusu 1.–9. klasēm vismaz 50% no mācību stundām tiek organizētas “dinamiskās pauzītes” jeb īsi pārtraukumi 2–5 minūšu garumā, vidusskolā pasniegta veselības mācība vai organizētas lekcijas par šiem jautājumiem, skolēniem nodrošināta iespēja skolas kafejnīcā iegādāties veselīgus našķus, piemēram, augļu sulu, negrauzdētus riekstus un sēklas, jogurtu un veikta vēl virkne uz veselīga dzīvesveida apguvi vērstu pasākumu.
Bezgaiss slāpē zinātkāri
Diemžēl ne visās skolās atmosfēra veicina veselību un sekmes mācībās. Laika posmā no 2017. gada oktobra līdz 2019. gada martam Veselības institūta pētnieki 41 skolā veica iekštelpu gaisa kvalitātes mērījumus. Tas ir Eiropas Sociālā fonda projekta pētījums, kurš turpināsies līdz 2022. gada decembrim, kopumā apsekojot 109 skolas. Izvērtējot vidējo ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju 118 klašu telpās un to ietekmi uz skolēnu un skolotāju veselību, izrādījās, ka 28 jeb 24% apsekoto telpu gaisa kvalitāte bija slikta, bet 81 jeb 68% – viduvēja. Ja daudz skolēnu ilgstoši uzturas mazā klases telpā, nepietiekamas ventilācijas dēļ gaisā sakrājas daudz ogļskābās gāzes, kas var izraisīt tādus veselības traucējumus kā nogurums, galvassāpes, alerģiskas reakcijas, piemēram, klepu, iesnas, miegainību.
Izelpotais gaiss satur apmēram 25% mazāk skābekļa un 100 reizes vairāk ogļskābās gāzes nekā ieelpotais, tādēļ to var izmantot, lai raksturotu iekštelpu gaisa un ventilācijas kvalitāti. Svaigā gaisā ogļskābās gāzes koncentrācija ir ap 400 ppm (732 mg/m3), labi ventilētās telpās līdz 600–800. Ja iekštelpās tā pārsniedz 1000 ppm, tas liecina par nepietiekamu telpas ventilāciju, kā arī par to, ka klases telpā ir pārāk daudz skolēnu.
Zināms, ka CO2 koncentrācija virs 2500 ppm ievērojami pasliktina skolēnu kognitīvās spējas – uzmanību, uztveri, radošumu.
Veselības inspekcijas eksperti norāda, ka labas skolēnu darbspējas neveicina arī nesen pabeigti remontdarbi, jo ķīmisko vielu izgarojumi var nelabvēlīgi ietekmēt veselību, it īpaši, ja bērns slimo ar bronhiālo astmu, alerģiju.
Veiktie mērījumi parāda, ka daļa klašu tiek par maz vēdinātas. Tas jādara pēc katras mācību stundas, kad klasē nav skolēnu, vismaz 10, bet ziemā – vismaz piecas minūtes, atverot logus pilnībā, nevis tikai pasīvajā vēdināšanas režīmā. Turklāt, jo mazāka telpa, jo vairāk tajā skolēnu, jo biežāk tā jāvēdina. Nedrīkst piemirst, ka slikta ventilācija var radīt ne tikai skābekļa un svaiga gaisa trūkumu, sasmacis jeb sastāvējies gaiss ir labvēlīgs arī dažādu vīrusu, baktēriju un citu infekcijas slimību izraisītāju izplatībai.
