“Skola ir tā vieta, kurā bērnus kā reiz vajadzētu mācīt kļūdīties,” pusaudžu psihoterapeits par aizliegumu skolās labot kontroldarbus 20
Pēdējā laikā aktuāla diskusija ir izvērtusies ap kontroldarbu labošanas iespējām skolās. Jaunā kārtība, kas paredz stingrākus ierobežojumus kontroldarbu atkārtotai rakstīšanai, ir raisījusi plašas debates gan skolēnu, gan pedagogu vidū. Vai šāda pieeja veicina mācīšanos, vai drīzāk rada papildu stresu? Par šo jautājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” izteicās pusaudžu terapeits Nils Sakss Konstantinovs, daloties savās pārdomās par jauno kārtību.
Konstantinovs uzsver, ka jaunie ierobežojumi kontroldarbu labošanā rada neskaidrības gan skolēnos, gan skolotājos. “Runājot par kontroldarbu labošanas iespējām, dažiem skolēniem tas var radīt trauksmi,” atzīmē eksperts. Viņš norāda, ka šāda vienota pieeja visām skolām var būt neefektīva, jo katra skola un katrs skolēns ir individuāls.
“Manā ieskatā tas ir absurds, ka šādas lietas tiek noteiktas no augšas visās skolās vienādi.
nu tad jā, tad viņiem tām, labošanas iespējām nevajadzētu būt tik lielām. Bet ir skolas, kur tā nav,” skaidro Konstantinovs.
Eksperts uzsver, ka katrai skolai vajadzētu būt iespējai pašai lemt par kontroldarbu labošanas kārtību, ņemot vērā savus skolēnus un skolotājus. Tas, ka ministrija nosaka visās skolās vienu kārtību šajā jautājumā, ir bezjēdzīgi, pauž Konstantinovs. Viņš uzskata, ka šāda centralizēta pieeja neņem vērā dažādās situācijas, kas rodas skolās.
Konstantinovs atgādina, ka skola ir vieta, kur bērni mācās un kļūdās. “Skola jau nu gan ir tāda vieta, kurā mums bērnus kā reiz vajadzētu mācīt kļūdīties un ļaut viņiem to iespēju… It sevišķi, ja viņš grib pēc tam kaut ko uzlabot,” skaidro eksperts. Viņš uzskata, ka stingri ierobežojot kontroldarbu labošanu, tiek atņemta iespēja bērniem mācīties no savām kļūdām un pilnveidot savas zināšanas.