Vai šādus pievienotās vērtības pētījumus jums kāds pasūtījis vai arī veicat tos prieka pēc? 2
Ticot, ka tam ir liela vērtība un ka šādiem datiem ir liela nozīme Latvijas attīstībā, sāku to pētīt pirms četriem gadiem. Visu mūžu daru to, kas man ir interesants, cerot, ka tas kādam būs arī noderīgs.
Taču pirmā pašvaldība, kas noticēja, ka šāds pētījums tai nepieciešams un pasūtīja to kopā ar skolu tīkla izpēti, bija Bauska. Ērti lietojamā karšu sistēmā redzam visa bijušā Bauskas rajona teritorijā katra uzņēmuma atrašanās vietu, nozari, apakšnozari un tā “svaru” pēc pievienotās vērtības, iedzīvotāju izvietojumu un citas lietas.
Šī pētījumā reālās izmaksas bija 20 000 eiro, bet Bauskas pašvaldība mums saskaņā ar līgumu samaksāja 8000 eiro plus PVN. Atļāvāmies tik daudz iztērēt, jo ticēju, ka ieguvums būs noderīgs.
Jau kopš 1992. gada, kad apgāda “Jāņa sēta” dibinātājs Čiris mani uzaicināja veidot karšu izdevniecību, mēs strādājam idejas vārdā, un nauda nebija galvenais. Pa ceļam esam darījuši ļoti daudzas lietas, kas uz mums it kā neattiecas un kur nav peļņas. Valstij nav naudas, tāpēc dažas lietas ir jāuzņemas privātajam sektoram, ticot, ka kādreiz tas nāks atpakaļ. Mums vienmēr ieguldītais nācis atpakaļ gan ar tautas mīlestību, gan ar apmierinātiem klientiem, kas novērtē to, ko mēs darām. Tas arī dod gandarījumu.
Parunāsim tomēr par materiālo gandarījumu! Vai ar 90 000 eiro, ko jūsu uzņēmums no valsts budžeta saņēma tīkla izstrādei, pietiks, lai pilnvērtīgi pabeigtu uzticēto uzdevumu vai arī vajadzēs vēl?
Tik daudz vēl neesam saņēmuši, bet ar minēto summu nepietiks. Jau no paša sākuma teicu, ka Latvijas skolu tīkla izvērtējumu un skolu tīkla plānošanas sistēmu ar anonimizētu 200 000 skolēnu dzīvesvietu attēlojumu nevar uztaisīt pat par 100 000 eiro, ja jau viena Bauska izmaksāja 20 000 eiro.
Izglītības ministrija rudenī bija gatava atvēlēt 90 000 eiro. Tas, ko esam apņēmušies paveikt, maksā 115 000 eiro plus PVN. Mums ir apsolīts, ka papildu nepieciešamo naudu piešķirs. Ir sapratne, ka tas ir vitāli svarīgi visiem.
Traki toreiz sanāca ar finansējuma piešķiršanu caur tā sauktajām deputātu kvotām. Ikdienā daudz strādāju, bet tieši tobrīd biju devies atvaļinājumā. Biju Austrumtimorā – jaunākajā Āzijas valstī, kur man bija interesanti paskatīties, kā viņi būvē savu valsti. Kad atgriezos, izrādījās, ka piešķirta nauda šim pētījumam, sacēlies tracis. Jā, es nebiju pirms tam interesējies, kādā ceļā grasās naudu piešķirt. Man bija svarīgi tikai, lai tas ir likumīgi. Caur deputātu kvotām bija ātrākais ceļš. Mūsu līgumā ar ministriju gan minētas nevis deputātu kvotas, bet gan minēts Iepirkumu likumā paredzētais izņēmums, kas attiecas uz nacionālas nozīmes pētījumiem – tādi kā šis. Tas nu ir fakts, ka šāda veida pētījumu un plānošanas sistēmu, kādu mums pasūtīja, neviens cits Latvijā tik ātri nevar paveikt. Vismaz es nevienu tādu kompāniju nezinu.
Mums nav problēmu izpildīt jebkurus kritērijus, lai naudas piešķīrums būtu caurspīdīgs. Neprasīsim vairāk, nekā mums tas izmaksā, bet par brīvu arī nevaram strādāt.
Savukārt pievienotās vērtības aprēķināšana un kartēšana Latvijas uzņēmumu vietējām vienībām maksātu 140 000 eiro. Ceru, ka vēlāk tomēr būs arī šāds pasūtījums. Tas Latvijai vēlāk atmaksātos ar uzviju.
