Jūs esat teicis, ka Latvijai pietiktu ar 29 pašvaldībām vai sadarbības teritorijām – 28 attīstības centri plus Rīga ar Pierīgu. Taču tad gan Vidzemē, gan Kurzemē sanāktu diezgan plaši tukšie laukumi, kas atrastos tālu no centra. 2
Arī skolu tīkla pētījumā ir vesela sadaļa par reģionālajiem izaicinājumiem. To varētu nākotnē pētīt sīkāk, ja izdosies sadarbība ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Ja būs savesti kārtībā ceļi, pa kuriem nokļūt attīstības centros, pašvaldību skaitu varēs samazināt. 98 procenti Latvijas iedzīvotāju ne vairāk kā 40 minūšu laikā var nokļūt līdz tuvākajam attīstības centram. Tas nozīmē, ka jūsu minētajos tukšajos laukumos arī iedzīvotāju ir ļoti maz.
Bet, ja šīs vietas kļūs vēl nomaļākas, tad drīz tur varbūt vispār vairs nebūs iedzīvotāju.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka publiskie pakalpojumi pirmkārt jākoncentrē tur, kur ir darbavietas. Lai vecāki, braucot uz darbu, vienlaikus varētu ērti aizvest uz skolu arī bērnus.
Taču nepiekrītu tiem, kas saka: ja aizslēgsiet skolu, tajā apdzīvotajā vietā vispār vairs nekā nebūs. Mums taču ir “Gaismas tīkls” – 800 vietējās bibliotēkas un to punkti, kur visur ir interneta pieslēgums. Bibliotekārs vairs nav tikai grāmatu pārzinis, viņš var apmācīt lietot tehnoloģijas, sadarboties ar varas pārstāvjiem. Ap bibliotēkām pulcējas “gaiši” cilvēki, tāpēc tām jābūt kā pēdējam bastionam – vietējās identitātes sargātājam. Manā ideālajā scenārijā bibliotēka jāsaglabā pat, ja pagastā palikuši tikai 10 cilvēki. Savukārt skola šādās vietās ir greznība, un vēl lielāka greznība ir vidusskola. Sākumskolu uzturēt ir būtiski lētāk. Tikko sākas ķīmija, fizika un citi speciālie priekšmeti, skola kļūst dārga.
Esmu liels Latvijas patriots un, kaut varbūt skaļi tā teikt, vēlos, lai Latvija attīstītos ilgtspējīgi. Lai cilvēki atgrieztos Latvijā.
Ir svarīgi apzināties, kuri Latvijā ir tie zelta graudi, kas jākopj un jālaista, lai mūsu valsts taptu bagātāka. Jāapzina, kuri ir tie uzņēmumi, kuri rada visvairāk darbavietu, maksā visvairāk nodokļus, kuriem pateicoties apdzīvotajā vietā kaut kas notiek. Ir tāds teiciens “Kur ir, tur rodas.” Tā arī ir: kur ir veiksmīgi uzņēmumi, tur rodas klāt aizvien jauni.
Tāpēc jau vairākus gadus pētu, kuri tad ir tie zelta graudi dažādās apdzīvotās vietās, proti, cenšos noskaidrot uzņēmumu pievienoto vērtību katrā vietā, kur tie darbojas. Pievienoto vērtību rēķinām pēc dažādiem kopā ar nozaru pārstāvjiem izstrādātiem algoritmiem (atkarībā no uzņēmuma darbības nozares), pa uzņēmuma vietējām vienībām sadalot VID apkopoto informāciju, kas pieejama par uzņēmumu kopumā (algas ar visiem nodokļiem, peļņu un uzņēmuma ieguldījumus infrastruktūrā). Citādi visu, piemēram, “Latvijas Valsts mežu” radīto pievienoto vērtību nāktos attiecināt uz Rīgu. Savukārt mūsu pētījumā tā sadalīta vairāk nekā 650 vienībās visā Latvijā.
