Kādi ir rezultāti citās apdzīvotās vietās: vai tur, tāpat kā Rīgā, ir gan ļoti labas, gan vājas skolas? 2
Vislielākā segregācija ir tajās pilsētās, kur ir valsts ģimnāzijas. Spējīgākie bērni iet uz tām, un parastajās vidusskolās paliek tie, kam mācībās ne pārāk veicas. Visās lielajās pilsētās ir kāda skola, kurā vidējais CE indekss ir zem 30 procentiem. Tomēr ir pašvaldības, kas spēj nodrošināt vienmērīgu izglītības kvalitāti visās skolās. Piemēram, Dobelē nevienai skolai indekss nav zem 30 procentiem.
Smiltenē apvienoja trīs skolas, un tur vidējais CE indekss visā pilsētā ir 55 procenti. Tas ir ļoti labs rādītājs! Smiltene pierāda, ka arī salīdzinoši mazs attīstības centrs var attīstīties, ja tur ir progresīva vietējā vara, kas strādā roku rokā ar vietējiem uzņēmumiem. Piemēram, skolotāju algas šajā mācību gadā tur pieaugušas par 25 procentiem, kaut skolu reorganizācija līdz galam vēl nav pabeigta.
Esat solījis pētīt arī skolēnu pārvietošanās iespējas. Cik tālu esat tikuši šajā pētījuma daļā?
No Autotransporta direkcijas kaut kādus datus esam dabūjuši. Ir cerības, ka uz kartes varēsim uzlikt visus sabiedriskā transporta maršrutus un reisu skaitu, ņemot vērā ātrumu, ar kādu tie pārvietojas. Ātrums zināmā mērā parādīs arī ceļu stāvokli. Skolēnu autobusu maršrutus gan kartē nebūs iespējams ievietot, jo pašvaldībām elektroniskā formā šo datu nav.
Pētīsim arī dažādu pašvaldību pieredzi. Piemēram, Līvānos ir apstiprināti saistošie noteikumi, kuri paredz iespēju skolēnu vecākiem, kam līdz sabiedriskajam transportam attālums pārsniedz trīs kilometrus, saņemt kompensāciju izlietotajai degvielai – 12 centi par kilometru – par bērna nogādāšanu līdz skolai vai transportam. Skolēnu autobuss vairs nebrauc pakaļ katram bērnam. Tā ir normāla prakse, kas plaši tiek izmantota citās valstīs. Arī ārvalstu praksi analizējām un liksim to pētījuma aprakstošajā daļā. Būs ne tikai rīks par esošo situāciju, bet arī rekomendācijas, kā būtu jādara.
