Tagad jūs jau runājat kā visa valsts budžeta auditors! 2
Es vienmēr uzsveru, ka neesmu tikai karšu redaktors, bet gan ekonomģeogrāfs, esmu guvis izglītību ekonomiskās ģeogrāfijas jomā. Esmu veltījis daudzus gadus Latvijas tautsaimniecības, demogrāfijas un teritoriālo jautājumu analīzei.
Jā, “Jāņa sēta” runā ar sabiedrību “karšu valodā”. Tā ir mūsu priekšrocība. 21. gadsimtā karte vairs nav tikai navigācijas rīks, tas ir resursu pārvaldības rīks. Ja valsts neizmanto mūsdienu ģeotelpiskās analīzes iespējas, tā dzīvo pagājušajā gadsimtā. Papīra karšu izdošana vairs nav lielākā daļa no tā, ko mēs darām. Esam tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā risinājumus dažādām tautsaimniecības nozarēm, kā efektīvāk pārvaldīt savu saimniecību. Piemēram, atkritumu izvedēji strādā ar mūsu sistēmām – palīdzam optimizēt maršrutu. Ja uzņēmums strādā efektīvi – mazāk tērē degvielu un laiku, tas var vairāk samaksāt darbiniekiem.
Katra karte, ko esam izstrādājuši pēc IZM pasūtījuma, slēpj daudzas tabulas. Kartē viss ir pārskatāmi. Turklāt viena lieta ir pateikt, ka lielākā daļa bērnu mācās tikai 16 procentos skolu, bet cita lieta – kartē redzēt, kur tieši ir šīs skolas.
Kāpēc žurnālistiem iedeva karti, kurā ir redzams CE indekss katrā Rīgas skolā, bet līdzvērtīgu karti par visu Latviju nepubliskoja?
Tās kartes izmērs būtu 6×4 metri. Taču rīku esam uztaisījuši, un datorā var redzēt katru Latvijas skolu. Pirmkārt gan šī karšu sistēma domāta kā instruments lēmumu pieņēmējiem, bet ceram, ka drīz tā būs pieejama katram interesentam.
Tieši Rīgas karti publiskojām arī tāpēc, ka tur skolu ir visvairāk un nav īsti saprotams, kāpēc tāda augstprātība un pretdarbība no galvaspilsētas puses. Kaut vai šis Ušakova apgalvojums, ka IZM gribot aizvērt vienīgo skolu Bolderājā. Karte skaidri parāda, ka ne jau par vienīgajām skolām ir runa, bet ka dažu kilometru rādiusā ir vairākas skolas ar zemiem rezultātiem un maz skolēniem.
