“Ja esam “kara apstākļos”, tad jāmeklē risinājumi.” Vai turpmāk skola būs divās maiņās? 9
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministres Ilga Šuplinskas pagājušajā nedēļā skolām izteiktais aicinājums apsvērt iespēju pāriet uz darbu divās maiņās, būtu grūti īstenojams. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāatbalsta skolas, lai tās to spētu izdarīt.
Kā zināms, 7.–12. klašu skolēni jau pēc rudens brīvlaika vairs neatgriezās skolā. Lai vecāko klašu skolēni vismaz daļēji varētu mācīties arī pandēmijas apstākļos, I. Šuplinska aicināja skolas organizēt darbu divās maiņās, piemēram, pēcpusdienās apmācot 9. un 12. klašu skolēnus, kuriem šogad jāpabeidz attiecīgi pamatskola un vidusskola.
Tāpat skolām jāmeklē risinājumi, lai vismaz pārmaiņus klātienē varētu mācīties 7., 8., 10. un 11. klašu skolēni.
Par šādu rosinājumu gan sašutumu jau izteikusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, sakot: “Skaidrs, ka jāmeklē risinājumi, kā skolēniem mācīties arī šajos apstākļos, taču skolām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās spētu pilnībā pārkārtot darbu.”
Arodbiedrības priekšsēdētāja norāda, ka skolotāji jau tagad noguruši gan no attālinātajām mācībām, gan no tā, ka daļā skolu arī jaunāko klašu skolēni daļēji mācījušies attālināti un skolotājiem bijis jāspēj strādāt gan ar tiem, kuri skolojas klasē, gan tiem, kuri ir mājās.
Arī Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte uzskata: kaut ministres idejas īstenošana būtu sarežģīta daudzu aspektu dēļ, visgrūtāk organizēt mācības divās maiņās būtu tieši skolotāju resursu dēļ.
Daļai skolotāju būtu jāstrādā gan ar pirmās, gan otrās maiņas skolēniem, līdz ar to darbadiena sanāktu ļoti gara. Piemēram, vizuālās mākslas, sociālo zinību un ekonomikas, kā arī viens no matemātikas skolotājiem māca gan sākumskolēnus, gan arī vidusskolēnus.
“Mūsu skolā jau tagad ir skolotāji, kuri slimo, un viņiem oficiāli ir diagnosticēta izdegšana. Kā lai es viņiem tagad pasaku, ka būs jāstrādā divās maiņās? Man ir veicies, pagaidām skolotāji nav likuši uz galda atlūgumus, taču, jo darba apstākļi būs sarežģītāki, jo lielāka iespēja, ka viņi to izdarīs,” stāsta skolas direktore.
“Turklāt skolotājiem ir tarificēta konkrēta darba slodze, to nevar tā vienkārši palielināt.”
Ja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vēlas, lai skolotāji strādā vairāk, tad arī jāparedz papildfinansējums viņu atalgojumam.
“Nevajadzētu likt skolotājiem strādāt par pliku paldies,” teic I. Vanaga. IZM gan bija radusi pati savā budžetā 1,1 miljonu eiro kompensācijām skolotājiem par attālināto darbu, taču, sadalot šo summu uz visiem pedagogiem, katram pedagogam sanāca tikai daži desmiti eiro.
“Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ministre nemaz nav prasījusi papildu finansējumu no valsts budžeta, lai novērstu krīzi izglītībā,” saka I. Vanaga.
I. Šuplinska gan sacījusi: ja skolām rodas kādi papildu izdevumi saistībā ar pandēmiju, tās var prasīt papildu finansējumu no Eiropas struktūrfondu projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”.
I. Rudzīte toties teic: skolām īsti nav skaidrs, kā šo naudu prasīt, kādi dokumenti jāiesniedz, lai uz to pretendētu.
“Latvijas Avīze” vaicāja IZM, cik skolas jau prasījušas šo piedāvāto papildfinansējumu un cik un kam nauda jau piešķirta, taču divu darba dienu laikā ministrija uz šo jautājumu tā arī neatbildēja.
I. Rudzīte norāda arī uz citām iespējamām grūtībām, ja mācības notiktu divās maiņās: otrās maiņas skolēni mācītos līdz vēlai naktij, vecākiem rastos grūtības ar bērnu nogādāšanu skolā.
“Brāļus un māsas vecāki ved uz skolu kopā, bet mācās viņi dažādās klasēs,” saka skolas direktore. Arī skolas ēdnīcai būtu jāstrādā līdz vēlam vakaram.
“Mēs esam strādājuši divās maiņās, taču, kopš ieguvām vēl vienu ēku, pārgājām uz vienu maiņu, jo darbs divās maiņās ir ļoti sarežģīts,” tā I. Rudzīte. “Bet, protams, ja esam “kara apstākļos”, tad jāmeklē risinājumi.”
Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā pret ministres rosinājumu izturas atturīgi un pagaidām skolām nav likts sākt plānot pāreju uz darbu divās maiņās.
Departamenta pārstāve Indra Vilde saka: “Šobrīd izskanējis tikai minējums, tāpēc konkrēti komentēt turpmākos soļus atturēsimies. Ir nepieciešama skaidrāka diskusija par šāda mācību procesa īstenošanas principiem, par organizatoriskiem jautājumiem. Modelējot situāciju, jāņem vērā katras skolas skolēnu skaits, klašu komplekti, pedagogu resurss, telpu platība un cits mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais.”
Tomēr pēc jaunā gada sagaidīšanas departaments plāno līdz 11. janvārim, kad klātienes mācības atsāks jaunāko klašu skolēni, kopā ar skolām modelēt turpmāku mācību procesa īstenošanu.
Iespējams, epidemioloģiskās prasības tomēr būs iespējams nodrošināt, atsākot klātienes mācības arī izlaiduma klašu skolēniem, tad divu maiņu darbs nebūs jāorganizē. Taču dažādās skolās situācija varētu būt atšķirīga.
