“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 35
Ilmārs Stūriška, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Starmešu gaismā pēc gūtajiem punktiem parasti nokļūst citi, taču bez viņa uzvaras būtu grūti sasniedzamas – Agnim Čavaram bijusi liela loma Latvijas 3×3 basketbola izlases ceļā pretī panākumiem.
Ass un bravūrīgs
Agnis Čavars nāk no Ķekavas, bērnībā bijis puika ar karstām asinīm – neļāvis darīt pāri ne sev, ne gadu vecākajam brālim. “Jaunības gados biju bravūrīgs, varbūt nepatīkams. Skolā bija ass raksturs, bet skolotājas teica, ka man ir gaiša galva, un diezgan ātri visu apguvu. Ja mācījos, tad mācījos cītīgi, sporta dēļ gan bieži kavēju, bija periodi, kad arī bastoju. Ar gadiem pieaudz un mainās dzīves vērtības, viss saliekas pareizos plauktos,” vaļsirdīgs ir basketbolists.
Čavars Latvijas U-18 un U-20 izlasēs spēlēja gana veiksmīgi un atstājis vairākus ierakstus arī klubu karjerā. Pēc groza bumbas spēles parametriem, viņa augums nav ievērojams – 1,97 metri, taču spēlēja spēka uzbrucēja un dažkārt arī centra pozīcijā, centimetru trūkumu kompensējot ar labu fizisko sagatavotību un neatlaidību.
Iegūts Latvijas čempiona tituls 2010. gadā “Barona” sastāvā, divas sezonas ēsta leģionāra maize ārzemēs, pārstāvot Vācijas un Zviedrijas klubus. “Aizbraucu uz nometni Vācijā par saviem līdzekļiem, tur no daudziem spēlētājiem tika izveidotas komandas un notika spēles, kuras vēroja aģenti, treneri.
Mani uzrunāja Diseldorfas komanda, noslēdzu divu gadu līgumu, bija labi, bet vienā brīdī viss apstājās, nemaksāja, mainījās attieksme. Lauzu līgumu, uz citu komandu Vācijā uzaicināja horvātu treneris Silvano Poropats, kurš pirms tam bija strādājis ar “Ventspili”. Uzvarējām 2. bundeslīgā, un tā bija ļoti laba pieredze.
Nākamo sezonu pavadīju Zviedrijā – vispirms Sodertaljes “Kings”, kas piedalījās arī Eirokausos, otrajā pusē spēlēju Stokholmas “Eagles”, ar kuru netikām izslēgšanas spēlēs, un beigās vēl aizbraucu uz “Valmieru”, izcīnot bronzu Latvijas čempionātā,” raibāko karjeras sezonu atminas Agnis Čavars.
Ar sievu kopš 11. klases
Panākumi basketbolā saveda Agni kopā arī ar sievu Indru – pēc 9. klases viņš vienu gadu pavadīja Vācijā kā apmaiņas skolnieks, tāda iespēja bijusi diviem labākajiem komandas spēlētājiem. Uz skolu gājis, bet vairāk tā bijusi apbružāšanās vīriešu basketbolā. Valodas barjeras dēļ mācību ziņā gads iznācis nepilnvērtīgs, tāpēc, atgriežoties Latvijā, Agnis aizgājis mācīties pie gadu jaunākiem, nokļūstot vienā klasē ar Indru.
“Skolas laikā Agnis bija ļoti lepns un pat pārlieku iedomīgs cilvēks, bet, iepazīstot tuvāk, secināju, ka viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns. Mums bija kopīgi draugi, sākām vairāk laika pavadīt kopā un sapratām, ka viens bez otra nevaram. Kopš 11. klases esam kļuvuši nešķirami, stundās sēdējām pie viena galda un jau sešpadsmito gadu esam kopā laimīgi. Galvenais – labākie draugi,” atzīst basketbolista dzīvesbiedre.
Pirms nepilniem diviem gadiem viņu ģimenē ienāca dēls Adrians. “Aug brašs puika, salīdzinoši ar vienaudžiem izskatās liels. Sākas mazas draiskulības, bet ļoti mīļš, labsirdīgs, arī pret apkārtējiem cilvēkiem,” teic Agnis. “Domāju, ka pareizi audzinām. Kad piedzima, šķita, ka vispār neko nesaprotam, lai gan lasījām grāmatas, meklējām informāciju internetā, bijām arī apmācībās.
Daudzreiz tas nepalīdz, jo situācijas dzīvē ir dažādas, tikai pats, ejot tām cauri, iemācies, ieslēdz loģisko domāšanu. Grūti ir, kad jābrauc prom uz nometnēm, sacensībām ārzemēs. Strādāju no mājām, viņš iet uz kabinetu un sauc – tet, tet. Protams, tas iedzeļ sirsniņā, bet esam vienojušies ar ģimeni, ka ejam šo ceļu visi kopā.”
“Agnis perfekti iejutās tēva lomā jau no Adriana dzimšanas brīža,” priecīga ir Indra. “Uzņēmās rūpes par dēlu, kad man bija grūtāk, pat nevaru iedomāties, kā bez viņa būtu tikusi galā. Tagad, ikdienas skrējienā, arī vienmēr viņiem ir tēta – dēla laiks, kad mamma atpūšas.”
Citus sporta veidus Agnis televizorā praktiski neskatās – vienīgi nozīmīgākās futbola, hokeja spēles. Basketbolu ne, tā pietiek savā ikdienā, turklāt treniņš parasti sākas jau pirms septiņiem rītā. Agrāk citā laikā neesot bijusi pieejama sporta zāle, tagad nākas pielāgoties otrajai komandai, kuras spēlētāji ikdienā strādā, jo ir vajadzīgi sparinga partneri. Ir arī vakara treniņi, kas beidzas pirms deviņiem.
Šoks smadzenēm
Agnis Čavars ir viens no retajiem olimpiešiem, kas sportu apvieno ar darbu – viņš ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību Biznesa koledžā, apgūstot programmēšanas speciālista iemaņas: “Pēc sezonas Zviedrijā sapratu, ka kaut kas jādomā, jo visu mūžu basketbolu nespēlēsi. Sāku studēt, pēc septiņu gadu pārtraukuma smadzenēm bija diezgan liels šoks, kad jāmācās augstākā matemātika.
Tālmācībā ir specifika, ka pašam daudz jāapgūst. Vajadzīga analītiskā domāšana. Paralēli mācībām arī sāku strādāt, sports ir traumatisks un bez garantijām – vienā brīdī karjera var beigties. 3×3 ir tā, ka dzīvo no panākumiem – ja nav rezultātu, nav iztikas līdzekļu. Negribu tādam riskam pakļaut ģimeni.” Darbā pauzi paņēmis vien neilgi pirms olimpiskajām spēlēm, lai varētu pilnībā koncentrēties treniņu procesam.
“Agnis ir reālists. Viņam ir skaidrs skats uz dzīvi. Ar lielu centību un neatlaidību var sasniegt visu, ko iecerējis,” uzskata Indra. “Apbrīnoju neizsīkstošo vēlmi vienmēr izzināt un centību būt labākam. Viņš vienmēr atradīs iemeslu sevi attīstīt un neapstāties pie sasniegtā.”
Lielā basketbola karjeru Čavars noslēdza pirms pieciem gadiem, tobrīd šķita, ka sportiskās ambīcijas paliek pagātnē, taču izrādījās – lielākais piedzīvojums vēl tikai priekšā. Viņš spēlēja 3×3 basketbolu, un vaļasprieks nopietnas aprises ieguva 2017. gadā, kad šī disciplīna tika iekļauta Tokijas olimpisko spēļu programmā, bet Latvijas izlase ar Čavaru ierindā kļuva par Eiropas čempioniem.
“Tobrīd skeptiski skatījos, vai varēsim nokļūt olimpiskajās spēlēs. Bijām četri džeki un menedžeris, trenējāmies uz asfalta divi pret divi, nebija infrastruktūras, cilvēku, kas palīdz. Ja tā arī paliktu, noteikti netiktu uz Tokiju, bet, ar katru gadu augot profesionalitātei un komandai, to izdevās sasniegt,” skaidro Agnis Čavars.
Latvijas komandai ar Čavaru, Kārli Lasmani, Nauri Miezi un Edgaru Krūmiņu ierindā ne gads nav pagājis bez lieliem panākumiem. Lielajā basketbolā viņi virsotnes nekad nesasniegtu, bet tā dēvētajā strītbolā ir sava specifika, kas ļauj gūt rezultātu. Agnis neizceļas ar punktu gūšanu, bet veic lielu melno darbu. “Čavars ir komandas spēlētājs, 3×3 basketbolā ir labs ar to, ka pieņem savu lomu – bloku licējs, atlēkušo bumbu vācējs. Daudzi nepamana viņa lietderīgās darbības komandas uzbrukuma veidošanā. Svarīgākais – ķīmija kopā ar spēlētājiem,” atzīmē Latvijas 3×3 izlases treneris Raimonds Feldmanis.
Pelde Amsterdamas strūklakā
“Agni zinu ļoti sen – abi nākam no Ķekavas, bērnībā gāju uz zāli un skatījos, kā lielie spēlē. Viņam patika darīt pāri jaunajiem – treniņos vilka uz zoba, paķircināja,” pasmejas Nauris Miezis.
“Ar humoru viss ir perfekti, zina mēru. Viņam patīk mūs izjokot tā, ka ir mācība – mēs esam aizmāršīgi, viņš punktuāls, patīk kārtība, vienmēr laikā. Ja kāds mums laukumā dara pāri, tad atbildi parādā nepaliek – vienmēr iedos pretī. Ja vajadzēs – arī pa zobiem. Reiz serbu spēlētājs rupji spēlēja pret mani, Agnis ar elkoni iedeva profilaksei, lai nākamreiz nelien. Kopš tā laika mazāk izjūtu netīro spēli. Viņš ir komandas balsts, aizsardzība, cīnītājs.”
Čavars komandā ieguvis iesauku fāteris. “Agnis ir ļoti labs, izpalīdzīgs cilvēks. Vienmēr var uzzvanīt un, ja būs iespēja, palīdzēs, iedos padomu. Rūpējas par mums kā tētis, tāpēc arī iesaucām par fāteru. Reizēm pārsteidz mūs, piemēram, pēc treniņa pasūta picu, kādu našķi,” norāda Edgars Krūmiņš, ar smaidu atsaucot atmiņā kādu atgadījumu:
“Mēs bieži spēlējām kāršu spēli “Uno”, bet pēc vienas reizes pirms diviem gadiem Agnis vairs nespēlē – pirms lidošanas no Ķīnas spēlējām uz pumpēšanos, viņš zaudēja sešas partijas pēc kārtas. Neatceros, cik reizes bija jāpumpējas, bet – daudz, bija kārtīgi sasvīdis un priekšā garš lidojums.”
Tāpat reiz Čavaram nācies izpeldēties strūklakā Amsterdamā pēc zaudējuma komandas biedriem basketbola metienu spēlē. “Mēs vienmēr spēlējam uz to, ka zaudētājam kaut kas ir jādara. Agnis ļoti negribēja spēlēt, tomēr piekrita, pēc tam bija jāiet strūklakā,” pasmejas Edgars Krūmiņš. Vīru kompānijā bez jokiem neiztikt, komandas biedri Agņa dēlu iesaukuši par Viktoriņu.
Treneris Feldmanis norāda: “Daudzi jaunie man saka: čau, Raimond, bet Agnis joprojām uzrunā uz jūs un treneri, lai gan agrāk spēlējām kopā un ar “Baronu” kļuvām par Latvijas čempioniem. Tas parāda inteliģences līmeni. Nosvērtākais no spēlētājiem, dzīvē visvairāk pieredzējis, vienmēr visu noskaidro, trenera labā roka – palīdz kā menedžeris. Komandas kapteinis.”
Pats Agnis atzīst, ka seko līdzi komandas sadzīviskajām, organizatoriskajām lietām: “Svarīgi, lai visi justos labi. Bieži esmu strikts, paldies džekiem, ka iztur.” Viņš ir labs noslēpumu glabātājs – to, ka Latvijas Olimpiskā komiteja uzticējusi karoga nešanu olimpiādes atklāšanas ceremonijā, zinājis mēnesi pirms publiskā paziņojuma, bet atklājis vien sievai. Komandas biedri, izlasot jaunumus, metušies apkampienos. “Viņš to noteikti ir pelnījis, jo tiešām daudz ieguldījis šajos četros gados, turklāt Latvijas Basketbola savienībā ir 3×3 basketbola komisijas loceklis,” teic Nauris Miezis.
Izrunāties kā večiem
“Mēs esam pieredzējuši, ja redzi, kad kāds sāk pārkarst – var pateikt skarbāku vārdu, bet viens otru respektējam, ir savstarpēja cieņa. Ja kāds kaut ko pasaka, tad saproti, ka tiešām nav labi, nerunā pretī, bet ieklausies,” stāsta Agnis Čavars. “Televizorā reizēm var dzirdēt kādu lamuvārdu, tad ir jāsaņemas. Mēs savā starpā varam izrunāties kā veči – ģimeniskums, līdzjūtība. Ja ir sasāpējuši jautājumi, jebkurā mirklī var vērsties viens pie otra.”
“Manuprāt, viņi ļoti labi apzinās katrs savu lomu komandā. Uzticas viens otram un ir kļuvuši par labiem draugiem. Ļoti daudz grūtībām gājuši cauri, un tas viņus ir padarījis par stiprāku komandu. Viņi var paļauties, atbalstīt viens otru un pieņem katra individuālo personību,” runājot par 3×3 izlases veiksmes formulu, spriež Indra Čavare.
Gadu skaitlis nav mazs. Vai pēc karjeras kulminācijas brīža būs arī turpinājums? “Šo sezonu nospēlēšu, pēc tam gribu apsēsties kopā ar ģimeni, salikt visu pa plauktiņiem, apdomāt, ko fiziski varu. Ja daru, tad daru par 100 procentiem. Tad sapratīšu, vai esmu gatavs jaunam ciklam, vai vispār to gribu, vai emocionāli varēšu izspiest, jo tā ir grūtākā sadaļa – visu laiku trenēties, piespiest sevi. Taču plinti krūmos nemetu,” atvadoties teic basketbolists.
UZZIŅA
Agnis Čavars
• 34 gadi
• Latvijas 3×3 basketbola izlases spēlētājs
• Kopā ar Kārli Lasmani, Nauri Miezi un Edgaru Krūmiņu kļuvis par Eiropas čempionu (2017.), vicečempionu (2018.), pasaules vicečempionu (2019.), Pasaules tūres finālposma uzvarētāju (2020.)
• Latvijas čempions 5×5 basketbolā 2010. gadā “Barona” sastāvā. Spēlējis klubos Vācijā un Zviedrijā
• Precējies, sieva Indra, dēls Adrians (1)
• Strādā par programmētāju uzņēmumā “4Finance”
