Nākamajā versijā Nauris kopā ar kalēju izveidoja jau kārtīgus smagus metāla galda piederumus. Katrs masīvais rokturis bija ar iespiedumiem, kas atviegloja to izmantošanu. Cilāt šādu dakšiņu pie mutes nav tik vienkārši, jo tās svars ir aptuveni 1,3 kg. Toties ēšanas process notiek lēnāk, tas ir daudz rotaļīgāks un arī pirkstu mikro muskulatūrai, turot neparasto galda rīku, ir ļoti vērtīgs treniņš. Testēšanas rezultāti parādīja, ka šo “dižo” piederumu izmantošana paildzina vidējo ēšanas laiku no 7 uz 11 minūtēm. Šobrīd mākslinieks strādā pie koncepta ražošanas attīstīšanas. Jau pirmās atsauksmes liecina, ka pircēju interese ir negaidīti liela. 1
“Kāds zinātnieks ir izpētījis dažādos vēsturiskos laikos gleznotos “Svētā vakarēdiena” sižetus. Salīdzinot šķīvju lielumu ar gleznās redzamo apustuļu galvu lielumu, ir skaidri manāma tendence šķīvjiem kļūt lielākiem un uz tiem uzliktajam ēdienam bagātīgākam. Es vēlos radīt sajūtu, ka cilvēks apēd vairāk ēdiena nekā patiesībā. Izpētīts, ka smadzenēm nepieciešamas vismaz 20 minūtes, lai saprastu, ka esam paēduši. Ātra ēšana liek domāt, ka nepieciešams vairāk ēdiena. Lēnāk ēdot, ziņa par sāta sajūtu smadzenēs nonāk tajās pašās minūtēs, bet apēsts tiek mazāk!” smaidot skaidro mākslinieks.
Jauno šķīvju (crinklyplate.com) pamatā ir ideja par kalnu – ēdienu kalnu, ko visi krauj šķīvī. Kārtīgi piekrauts šķīvis rada drošības sajūtu, dod smadzenēm signālu, ka viss ir kārtībā, bads nedraud. Cilvēks ēd ar acīm – ieraugot kvantumu, viņš nomierinās. Lai acis apmānītu, kalnu var optiski palielināt. Tādēļ dizainers nolēma paaugstināt šķīvja vidus daļu. Ēdiens tiek pacelts uz augšu, kalns saglabājas, bet to veido daudz mazāk pārtikas.
Sākās eksperimenti. Gluds paaugstinājums nederēja, jo no tā ēdiens slīdēja nost. Pārāk smalki krokots arī nederēja, jo to bija grūti iztīrīt. Pamazām Nauris atrada variantu, cik lielu var veidot krokas diametru, lai saglabātos kalns, būtu viegli ēst un viegli arī iztīrīt. Šķīvim tiek izstrādātas vairākas versijas – bioplastikā, porcelānā. Pamatideja ir to veidot no caurspīdīga stikla. Šķīvja neparastā forma ne tikai vizuāli palielina ēdiena apjomu. Tā pārvērš pusdienu ēšanu par daudz rotaļīgāku procesu, nekā ierasts. Tikt pie kārotā vistas gabala vai noklīduša kartupeļa šķīvja daudzajās krokās ir laikietilpīgāk, nekā tas notiktu uz gluda šķīvja. Tā tiek samazināts cilvēka ēšanas ātrums.
Šobrīd dizaina paraugmodelis ir gatavs un sākusies tā pārvēršana praktiskā izstrādājumā. Vispirms no plastikas ar termopresēšanas metodi, bet top arī prototips stiklā.
Nauris ideju šogad prezentēja Portugālē notiekošajā Eiropas Liekā svara kongresā. Vadošie nozares eksperti, piemēram, profesore Džeina Ogdena no Sarejas universitātes un Dr. Pauls Kristiansens no Liverpūles universitātes Psiholoģijas skolas šķīvja koncepcijai veltīja slavinošus vārdus. Ideju ļoti atsaucīgi uztvēra lielie masu mediji “Daily Mail”, “The Sun”, “The Guardian”, un tā atbalsojās pavisam 40 medijos.
Šobrīd mākslinieks ir iekļāvies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras veidotajā pirmsinkubācijas projektā, kur viņa darbu veiksmīgākai virzībai palīdz profesionāli mentori. Oktobrī Nauris piedalīsies ēdienu dizaina konferencē Portugālē. Ēdiena dizains ir jauns un dinamisks dizaina veids, kurā savienojas vizuālā māksla ar psiholoģiju.
Dizainers no 6. līdz 10. septembrim piedalīsies “Rīga Food” izstādē Ķīpsalā, kuras laikā ne tikai testēs jaunos traukus, bet arī veiks plašu aptauju, kuras gaitā iegūtos zinātniskos materiālus izmantos turpmākajā darbā.
VĒRTĒJUMS
Dr.sc.soc., MS bioētikā Signe Mežinska, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente: “Naura darbība dizaina jomā ir lielisks starpnozaru pētniecības piemērs, kurā dizainera prasmes un pieredze apvienotas ar pētniecisko interesi par sabiedrības un indivīda veselību. Izvēloties doktora darba tēmu, Nauris ir ļoti veiksmīgi iekļāvies šobrīd pasaulē strauji augošā pētnieku grupā, kas pēta, kā ar dizaina palīdzību var ietekmēt un mainīt cilvēku ar veselību saistīto uzvedību un paradumus. Ļoti ceru, ka Naurim pietiks enerģijas ne vien praktiski izveidot inovatīvu trauku dizainu, bet arī pārliecinoši zinātniski pierādīt to efektivitāti.”
