Monika Zīle: Kupli mati plikpauriem divās nedēļās? 2
Lai gan tīmeklī taisu vaļā tikai par drošām uzskatītas lietišķa satura vietnes, tas neglābj no ikrīta piedāvājumiem izmantot dīvainus pakalpojumus un iegādāties neskaitāmus atveseļošanās brīnumus, ieskaitot vienkārša ūdens pārveidotāju brīnumdzērienā, kurš dziedē, lietotājam slinki sēžot pie televizora un našķojoties ar kārumiem. Acu gaišumu atjaunojošas tabletes, kupli mati plikpauriem divās nedēļās, vingrums artrīta sabeigtām locītavām, jostas pret vidukļa “riepām” – liekas, pagaidām trūkst vienīgi līdzekļa, kurš veicina zobu ataugšanu sirmgalvjiem. Bet gan jau kāds atvēzēsies arī tajā virzienā. Jo brīnumi ir labi ejoša prece un netrūkst cilvēku, kas uzticas reklāmās izklāstītajiem apsolījumiem, kuru galvenā pievilcība slēpjas zemtekstā: vienīgā piepūle – nopirkt ŠO un dzīvosi bez bēdām. Līdzās zudušo organisma funkciju atjaunotāju un tauku krājumu dedzinātāju ieteicējiem rosās veiksmes un mīlestības amuletu tirgotāji, enerģijas plūsmu vadīšanas prasminieki un beidzamajā laikā arvien plašāk eņģeļu pilnvaroti dvēseļu pavadoņi.
Ja eksistē aizkapa dzīve, tad viduslaiku alķīmiķi, sikspārņa kaulu apstrādāšanas un krupja ādu beršanas prasminieki tur neizsakāmi apskauž tagadnes kolēģus par viņu neierobežotajām iespējām tirgot maldus bez bailēm no soda karātavām. Šķituma jeb nepārbaudītu patiesību izplatīšanai internets paver elpu aizraujošus horizontus. Tos balsta arī dabiska zinātkāre un vēlme aizgūt citu kultūru pieredzi sevis pilnveidošanā, bet stiprākais būvmateriāls ir daļā sabiedrības rūgstošā skepse par zinātnes, tostarp tradicionālās medicīnas, sasniegumu patieso lietderību ikdienā. Apšaubītāju forumos tīmeklī spieto kā par ķīmijas produktu pieauguma tempiem patiesi norūpējušies, tā dažādu ezotērisko grupu, sektantiski krāsotu nodibinājumu un pagalam murgainu “skolu” ļaudis, vervējot sev piekritējus.
Liekas, vislabāk sokas Austrumu medicīnas jomu, Tibetas un Indijas garīguma popularizētājiem. Te nevēlos būt pārprasta – protams, jebkuras tautas gadsimtiem krātajā pieredzē ir vērā liekamais. Bet līdz šim nav gadījies satikt nevienu, kas ašrāmā pie Gangas vai Brahmaputras ar vingrošanu un mantrām izdziedēts no patiešām nopietnas kaites. Interneta diskusijās piesauktā “mātes paziņas brālēna svaines draudzenes” atdzimšana vēju caurpūstā templī ir tikai modē nākuša pakalpojuma komercreklāma. Tās pavadā ejošie labākajā gadījumā par savu naudu izbaudīs jaunus iespaidus, ļaunākajā var zaudēt dzīvību – kā nupat ajūrvēdas kursos depresiju izārstēt vēlējusies Latvijas pilsone. No savas puses visiem, kas veido uzkrājumus veselības tūrēm Indijā, pirms ceļa iesaku izlasīt G. D. Robertsa grāmatas – “Šantarāms” un “Kalna ēna” par šo valsti atklāj citur noklusēto un pilnībā dzēš ilūzijas par turienes likumsargu godaprātu.
Taču apjukt šķitumu džungļos un iebrist maldu purvos iespējams arī tepat mājās, slieksni nepārkāpjot, – moderno tehnoloģiju, māņticības un civilizācijas sasniegumu noliedzēju līdzās-pastāvēšana ir mūsdienu paradokss. Lai šī labirinta tumšākajos gaņģos nepazaudētos, pie rokas jābūt labas izglītības ceļvedim. Citu zāļu skaidra prāta un dvēseles līdzsvara saglabāšanai nav un nebūs.
