Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai? 20
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apelācijas tiesa Amsterdamā otrdien pasludināja, ka izstādes “Krima – zelts un noslēpumi Melnajā jūrā” vēsturiskie eksponāti, tā sauktais skitu zelts, atdodami Ukrainai, nevis atgriežami atpakaļ muzejiem Krimā, kuru šobrīd anektējusi Krievija.
Strīds starp Ukrainu un Krieviju unikālo skitu kapeņu senlietu dēļ uzliesmoja 2014. gadā, jo Krimas okupācijas brīdī skitu dārglietas atradās izstādē muzejā Amsterdamā, kur tās glabājas arī šobrīd.
Runa ir par Ukrainas Melnās jūras piekrastes reģionos skitu aristokrātu kapeņu izrakumos uzietajiem 550 artefaktiem – sadzīves priekšmetiem, pārsteidzoši augsta mākslinieciskā līmeņa zelta un dārgakmeņu rotām, keramiku, statuetēm, ieročiem. Skitu valsts izveidojās ap 8. gadsimtu p. m. ē. un pastāvēja paralēli Senajai Grieķijai.
Amsterdamas apgabaltiesa jau 2016. gadā lēma, ka saskaņā ar UNESCO konvenciju izstādes eksponātiem jāatgriežas tajā zemē, no kuras tie nodoti eksponēšanai, tas ir, Ukrainā.
Nīderlande neatzīst Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tomēr Maskava, kas vienmēr deklarējusi, ka artefakti atgriežami Krimā, tas ir praktiski atdodami Krievijai, lēmumu pārsūdzēja apelācijas tiesā.
Arī tagad Krimas Taurijas Centrālā muzeja direktors Andrejs Maligins Krievijas medijiem paudis, ka pārsūdzēs lietu Nīderlandes Augstākajā tiesā, kas varētu būt pēdējā instance.
Tad lieta varētu ieilgt vēl uz gadu. Ukrainas mediji norāda, ka skitu zelta jautājums ir principiāls, jo gadsimtiem ilgi, arī PSRS laikos, viss vērtīgākais no Ukrainas vests prom uz Maskavas un Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) muzejiem un arhīviem, tajā skaitā vērtības, kas tiešā veidā saistās ar Ukrainas vēsturi. Piemēram, kazaku hetmaņu dokumenti un kazaku elites ieroči, klosteru bibliotēkas un ikonas.
