Šķiršanās… Vai pienācis „augam bez tēva” laiks? 1
Priesteris un teologs Henrijs Nouvens pagājušā gadsimta 70-tajos gados izteica prognozi – tuvākā nākotne būšot depresiju, individuālisma un „augam bez tēva” laiks. Pēdējā no prognozēm piepildījusies pilnībā – statistika liecina, ka bērnu skaits, kuri aug ar tēvu, katastrofāli samazinās (no 82,4% 1960.gadā līdz 51,7% 1990.gadā). Turklāt apmēram pusē no pilnajām ģimenēm ir patēvs. Tikai 40% šķirto tēvu satiekas ar bērniem un tikai ceturtā daļa no viņiem to dara regulāri, vismaz reizi nedēļā.
Un vispār – kam šie sausie skaitļi? Statistika tik un tā neatspoguļo viena vienīga bērna dvēseles sāpes, pacietīgi katru vakaru gaidot koridorā atskanam tēva soļus…
Kāpēc šķiršanās starp vīrieti un sievieti kļūst par cēloni viena no vecākiem (visbiežāk tas ir tēvs) pazušanai no bērna dzīves? Jūs iemīlējāt citu, jums ir apnicis dzīvot kopā vai notika vēl kas cits. Bet kāpēc, atsakoties no sievietes, tēvs aiziet arī no bērna?
Amerikāņu filozofs Kens Kenfilds nosauc iemeslus, kāpēc mūsdienu vīrieši pamet savus bērnus:
– jo zaudēta ticība nākotnei. Senāk vīrietis jutās kā dzimtas turpinātājs, ķēdes posms un tāpēc viņam bija ļoti svarīgi, ko atstās aiz sevis. Mūsdienās cilvēki dzīvo vienai dienai un viņus uztrauc tikai pašreizējās ērtības.
– prioritāšu maiņa. Senāk vīrieša panākumus vērtēja pēc izaudzinātajiem bērniem, tagad nozīmīgāki ir amats, alga, stāvoklis sabiedrībā.
– morāles orientieru pazaudēšana. Upurēšanās (būt tēvam un mātei kādu laiku tik tiešām nozīmē upurēties, atteikties no kaut kā bērnu labā) vairs nav modē. Amerikā radusies jauna paruna: “Labāk vienu reizi sajusties kā nelietim, nekā visu dzīvi mocīties”.
– zaudēta cilvēku sevis kā sabiedrības daļas apzināšanās. Nav pienākuma audzināt nākamos pilsoņus.
Tas viss ir taisnība, bet tam nevajadzētu mainīt, iznīcināt mūžīgas jūtas un vērtības. Atsakoties to tēva lomas, vīrietis turpina ietekmēt bērna rakstura veidošanos. Arī pazudis, klāt neesošs, neaktīvs un vienaldzīgs tēvs paliek tēvs.
Avots: materinstvo.ru
