Šķiršanās kā liela mācība. Satikušies vēlreiz – Tambergu pāris 0
Diendienā bija jāsatiekas vairākus gadus, lai visbeidzot otru ieraudzītu citām acīm. Un vēlāk bija sāpīgi jāšķiras, lai pa īstam saprastu, ko viens otram nozīmē – tāds ir Ievas (28) un Elvija (28) Tambergu košais attiecību stāsts, kurš ļāvis izlabot jaunības dienu kļūdas un no skolas sola abus aizvedis līdz pat laulībām un kopīgai ģimenei.
Ieva un Elvijs iepazinās skolā, 7. klasē, taču pirmie tauriņi vēderā dzima vien 9. klases izlaidumā: “Grūti teikt, kas mani tā piesaistīja, jo visas meitenes bija sapucējušās, un visiem puišiem mirdzēja acis, bet man pēkšņi radās ļoti spēcīga interese iepazīt tuvāk tieši Ievu,” atzīst Elvijs.
Ievai savukārt neesot bijusi ne mazākā nojausma par to, ka puisis noskatījis tieši viņu, un uz pirmo randiņu devusies, šaubu mākta: “Neko nenojautu. Elvijs tolaik bija sportists, bet es dejoju tautas dejas. Mūsu kompānijas un draugu loks atšķīrās. Tomēr man ar viņu bija ļoti viegli komunicēt, viņš vienmēr ir bijis sabiedrības dvēsele, taču par viņa nodomiem nenojautu, jo likās, ka esam pārāk dažādi. Līdz pēdējam brīdim domāju, vai man maz iet uz to pirmo randiņu.
Pat nesapratu, vai viņš man īsti simpatizē. Bet es riskēju, lai pārbaudītu. Līdz šai dienai nesaprotu, kā manas emocijas varēja mainīties dažu sekunžu laikā.
Atlika tikai satikties un ieskatīties viņam acīs. Tas bija īsts taureņu uzbrukums. Laimes sajūta, kas mūs abus tovakar pārņēma. Absolūta iemīlēšanās. Tas bija tik skaisti. Jaunības trakums, romantika. Sēdējām pagalmā izlijuši pilnīgi slapji, apskāvušies, vienkārši bijām viens otram. Stundām ilgi varējām atvadīties pie manas kāpņu telpas. Ja kāds mums to tagad parādītu no malas – mazi muļķīši, kuru vidū valda neviltota mīlestība. Acīmredzot vajadzēja mirkli divatā, lai to visu saprastu.”
Elvijs piebilst: “Biju pacēlies mākoņos. Man nevajadzēja ne ēst, ne dzert, tikai satikt Ievu. Tā bija mīlestība, neskatoties uz to, ka bijām tik jauni. Un man ir vēl viens spilgts piemērs, ka jaunības dienu mīlestība var noturēties mūžīgi – mans vecākais brālis Ēriks un viņa sieva Liāna iepazinās 16 gadu vecumā, ir pagājuši padsmit gadi, viņi joprojām ir kopā un laimīgi audzina savus bērnus.”
Elvijs un Ieva viens otra sabiedrību baudīja astoņus mēnešus, un tad sekoja sāpīga šķiršanās: “Jaunības stulbums. Atkarība no datorspēlēm, pārāk maz uzmanības veltīju savai dāmai,” lakonisks ir Elvijs. “Elvijs ir ļoti azartisks, viņš nejūt, ka pārlieku aizraujas, līdz ar to man bija sajūta, ka es tieku iemainīta pret datoru. Jaunības spītā tas likās nepieņemami. Es sāku meklēt citu cilvēku kompāniju un uzmanību. Tā arī attiecības pajuka.”
Pāris atsevišķi pavadīja veselus deviņus gadus: “Tas bija kā pa kalniem un lejām. Bija, protams, arī citas attiecības, bet ik pa laikam galvā pavīdēja domas par Ievu. Putniņi man pačukstēja, ka Ieva atkal ir brīva meitene.
Uzrados pie viņas ar domām, ka tiks dota otra iespēja, bet nekā.
Tad tuvojās tas deviņu gadu slieksnis, un uzrakstīju viņai “Facebook.com”. Sākumā saņēmu ļoti vēsas atbildes, likās jau, ka durvis ir aizvērušās uz visiem laikiem, tomēr nepadevos. Satikāmies, un viss atsākās,” atceras Elvijs.
Ieva joprojām nezina, kas tie bijuši par putniņiem, kuri Elviju informējuši par viņas gaitām: “Es uzskatu, ka liktenis tā bija lēmis – abiem izskrieties, satikt citus cilvēkus, iepazīt dzīvi un izprast tās vērtības. Smieklīgi, bet tiešām vienmēr, kad manā dzīvē kaut kas sašķobījās, parādījās Elvijs. Protams, ka arī toreiz atkal domāju – iet, neiet, kāpēc iet?
Bet es atkal noriskēju, un varu teikt, ka man ar vīru dzīvē bijuši pat divi pirmie randiņi, tik emocijām bagāti.
Visu vēl emocionālāku padarīja tas, ka viņš pēc šiem gadiem nevarēja noslēpt to, cik satraucies bija. Pēc atkalsatikšanās atnācu mājās, nopūtos un nodomāju – kāpēc mēs nesatikāmies jau ātrāk?”
Nu Elvijam bija skaidrs – otro iespēju garām viņš nelaidīs. Gadu pēc attiecību atjaunošanas pāris stājās laulībā: “Es zināju, ka šo burvīgo sievieti nevēlos pazaudēt vēlreiz. Esmu vecmodīgs – uzskatu, ka tad, ja divi cilvēki viens otru mīl, saistīt savu dzīvi laulībā ir ļoti svarīgi.” Sieva piekrīt vīram: “Tikai laulība draudzību izveido par ģimeni. Un ģimene ir lielākā vērtība. Laulība rada ļoti spēcīgu piederības sajūtu. Izbaudu to, ka, dodoties ciemos, mēs vairs neesam vienkārši Elvijs un Ieva, bet Tambergu ģimene.
Precējāmies ziemā. Tā bija vienīgā skaistā ziemas diena tajā gadā. Ziema ir mans laiks. Cerību un sapņu laiks. Kāzu priekšvakarā Elvijs man teica – čuči saldi, es pasūtīju skaistu laiku. Un tā arī bija – piecēlos ar skaistu sniegputeni un baltām kupenām.
Es tiešām iesaku precēties – ir tik skaisti justies tik tuviem.
Un nav svarīgi, vai kopā esat pāris mēnešus vai daudzus gadus – tas taču nemaina mīlestību, vai ne? Es ar lepnumu varu teikt, ka Elvijs ir mans vīrs. Un viņš ir lielisks vīrs – dzīve man to centās apliecināt jau pirms desmit gadiem.”
Tambergu ģimene ir augusi – Ieva un Elvijs šobrīd mīlestībā audzina savu gadu veco dēliņu Rūdolfu.
