Šķirošanas maksimālisms Somijā: no 200 000 tonnām gandrīz puse nonāk aprites ekonomikā 11
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mūsu centrā pieņemšana un pārstrādes organizēšana ir paredzēta tādiem atkritumiem, kas nav radušies ikdienas sadzīvē. Gadā pie mums atved apmēram 200 000 tonnu šādu atkritumu. Tagad no šī apjoma 41% nonāk aprites ekonomikā, kļūst par izejmateriāliem pārstrādei un vēlreiz piedzīvo vismaz vienu lietderīgu ciklu. Taču mums ir mērķis, ka līdz 2030. gadam aprites ekonomikā jānonāk vismaz 60% no poligonā atvestajiem atkritumiem,” izrādot Kujalas reģiona atkritumu pieņemšanas centru “Salpa Kierto” Somijā, stāsta uzņēmuma attīstības menedžeris Kimmo Rinne.
“Salpa Kierto” pieder deviņām reģiona pašvaldībām, apsaimnieko 70 ha plašu neikdienišķo atkritumu poligonu un atrodas tieši pie Lahti – pilsētas, kas par saviem panākumiem klimata neitralitātes pasākumu ieviešanā, izaugsmi sadzīves zaļo risinājumu virzienā, kā arī inovācijām tīra gaisa un ūdens nodrošināšanā 2021. gadā ieguva ES Zaļās galvaspilsētas nomināciju.
Vides eksperti vērtē, ka Somija ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanā citām dalībvalstīm esot priekšā apmēram gadus divus. Savukārt Lahti apkaime citiem Somijas reģioniem esot priekšā desmit gadus. Attiecīgi – apmeklējot Lahti un pilsētas apkārtnē esošos uzņēmumus, tostarp “Salpa Kierto” poligonu, bija iespēja ielūkoties, jādomā, pavisam netālā nākotnē par to, kā arī pie mums varētu mainīties sadzīves un citu atkritumu šķirošanas paradumi un kādu kopēju labumu šīs pārmaiņas varētu dot.
Neko neaprakt, mazāk dedzināt, vairāk pārstrādāt
Pēc definīcijas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu loma aprites ekonomikā ir veicināt otrreizējo pārstrādi: reģenerēt visus atkritumu apstrādes procesos iegūtos materiālus, ko var atkārtoti izmantot kā izejvielas, lai saglabātu dabas resursus.
“Salpa Kierto” akcionāru (t.i. – pašvaldību) galvenie uzstādījumi poligona apsaimniekošanas uzņēmumam esot samazināt enerģijas ražošanai (dedzināšanai) izmantojamo atkritumu daudzumu un līdz minimumam samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu. Uzņēmuma pārstāvji ne bez lepnuma pastāstīja, ka ar otro uzdevumu viņi praktiski esot tikuši galā – 99% no poligonā ievestajiem atkritumiem ir pilnībā utilizēti.
Grūtāk būšot ar 60% sasniegšanu aprites ekonomikas vajadzībām, jo jau tagad sasniegtais 41% ir ļoti labs rādītājs, un katrs nākamais procents prasīs vairāku apstākļu sakritību – vēl lielāku sabiedrības apzinīgumu atkritumu šķirošanā, arvien jaunāku pārstrādes tehnoloģiju ienākšanu rūpniecībā, kā arī pašu uzņēmuma speciālistu radošumu.
Šobrīd kādreizējais atkritumu apglabāšanas poligons ir pārvērties par tādu kā jaunu rūpniecības uzņēmumu klāsteri. Tā teritorijā vai tiešā tuvumā sākuši darboties vairāki uzņēmumi, kas saviem biznesiem izmanto uz “Salpa Kierto” atvestos atkritumus kā izejvielas. Metālapstrāde, galdniecība, biogāzes ražotne, farmācijas un citu ķīmisko vielu pārstrāde, asfalta ražotne u.c. Tradicionālās ražotnes – kā koka un metālapstrādes – atvestās un sašķirotās izejvielas pērk, savukārt uzņēmumiem, kas pārstrādā, piemēram, plastmasas, neizlietotas zāles vai citas videi ļoti kaitīgas vielas, par šo vielu utilizēšanu piemaksā.
Katrai mājsaimniecībai – septiņas miskastes!
Poligona apmeklējuma dienā līņāja, taču tas nebija šķērslis auto plūsmai, kas uz pieņemšanas punktu veda savus neikdienišķos atkritumus – šāda šķirošana “ikdienišķos” un “neikdienišķos” nepieciešama arī pašam jēdzienam “atkritumi”, lai saprastu, kā un kāda to izvešanas kārtība Somijā pastāv.
Saskaņā ar tur pastāvošo nacionāla līmeņa likumdošanu ikvienai mājsaimniecībai Somijā ir jābūt noslēgtam līgumam ar kādu no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar “ikdienišķo” atkritumu izvešanu. Arī šiem atkritumiem jābūt šķirotiem.
Līdz šim tas esot bijis trīs vai četrās atsevišķās atkritumu tvertnēs, taču saskaņā ar valdības plāniem attiecībā uz aprites ekonomikas lomas palielināšanu un atkritumu arvien lietderīgāku izmantošanu, sākot no šā gada, katrai mājsaimniecībai atkritumi jāšķiro būs jau septiņās miskastēs: papīra, kartona, stikla, metāla, plastmasas, pārtikas un bio atkritumu miskastēs, kā arī atsevišķa kaste lietām, kas neiekļaujas nevienā iepriekšējā kategorijā. Pārejas periods – līdz 2024. gadam. Attiecībā uz šķirošanu nav nekāda brīvprātības principa – obligāta programma un valdības noteikumi.
Mājsaimniecībām attiecībā uz atkritumu būšanām tas vēl nav viss. Neskatoties uz līgumu un maksu par četros vai septiņos veidos izvedamiem sašķirotajiem atkritumiem, ikvienai mājsaimniecībai Somijā gadā jāmaksā arī 33,50 eiro nodoklis par “neikdienišķajiem” atkritumiem. Cik varēja noprast, tad šis ir nodoklis, no kura arī pašvaldības var atļauties uzturēt un attīstīt savus aprites ekonomikas poligonus.
Beigās arī iedzīvotājiem no tā tiek ne vien sabiedriskais, bet arī tīri praktisks labums, jo mājsaimniecības savus būvgružus, drēbes, nolietotas elektropreces u.c. nevajadzīgus priekšmetus uz tādām vietām kā “Salpa Kierto” ved bez maksas. Tiesa gan, ja uz poligonu būsi atbraucis nevis ar piekabi, bet kravas mašīnu, kurā ir neizjaukti skapji, gultas vai citi lielgabarīta priekšmeti, pēc to nodošanas poligonā jāpiemaksā būs.
Uzņēmumiem un juridiskām personām nekādu bezmaksas privilēģiju nav. Tiesa gan, no pavadoņiem izprasītās cenas par poligonā nodotajiem kilogramiem vai tonnām nešķita lielas, salīdzinot ar citām Somijā redzētajām cenām. “Salpa Kierto” darbinieki to pamatoja šādi: ja cenas būs lielas, atkritumus cilvēki vedīs nevis uz poligonu, bet mežu.
Tomēr – kāda ir motivācija maksāt, šķirot un vēl pašiem vest uz poligoniem? “Jā, iedzīvotājiem tas nekāds bizness nav, bet somiem tā jau ir tradīcija, var teikt, sabiedrības kultūras lieta,” daudzviet vēl neizprotamo šķirošanas “māniju” skaidroja Kimmo Rinne.
Pieņemšana un pašapkalpošanās
Kujalas reģionā ir nepilni 200 000 iedzīvotāju, un to apkalpo seši “Salpa Kierto” līdzīgi atkritumu pieņemšanas centri. Reģionā ir 57 000 mājsaimniecību, kas gadā vidēji “saražo” 105 000 neikdienišķo atkritumu.
Iebraucot poligonā, klients vispirms dodas pie dežuranta, kurš apskata kravu. Ja esi no mājsaimniecības un atvestajā nav lielgabarīta priekšmetu, saņem bezmaksas “biļeti” un vari doties tālāk, lai pats atrastu un izkrautu savu “preci” kādā no 15 atkritumu tvertnēm.
“Salpa Kierto” klienti pamatā esot tādi, kuri tiek galā ar šo pašapkalpošanās metodi, tādēļ poligonu apkalpojošais personāls sastāv tikai no 50 darbiniekiem, administrāciju ieskaitot. Lielā mērā tas esot arī tādēļ, ka kopš 2016. gada atkritumu šķirošana esot automatizēta un roku darbs netīrajā šķirošanas darba vidē praktiski izskausts.
Ja atvesta būs biomasa, piemēram, āboli, klientam jābrauc uz tālāku poligona sektoru, kur paredzēta izejmateriāla savākšana biogāzei vai kompostam.
Biomasas sektorā ieveda arī mūs. Caur autobusa logu diezgan pārsteigts vēroju, ka kāda somu dāma no sava auto piekabes enerģiski izlādēja kāda kultūrauga, kas izskatījās pēc ķirbjiem, lielas lapas un kātus. Labi, skābus vai sulai nederīgus ābolus es saprotu, jo pie lielas ražas tos nav kur likt. Bet lapas? Tērēt degvielu un laiku?
Noskaidrojās, ka dāmas auto dzinējs ir darbināms ar biogāzi, bet poligona teritorijā atrodas uzpildes stacija, kas ar turpat saražoto biogāzi varot nodrošināt 4200 uzpildes gadā. Lielisks piemērs tam, kā darbojas aprites ekonomika.
