Šķiros ar vīru, nešķiros no viņa dzimtas un kopīgiem draugiem? Teorija un pieredzes stāsti 0
Ja ir kopīgi bērni
Raksta autore Iveta Odiņa
Šķiroties bieži vien ir tā, ka sākumā bijušie laulātie negrib viens otru satikt, lai „neuzplēstu” rētas. Gadās, ka šķiršanās notikusi konfliktu gaisotnē un, kaut vēl sāp, tu domā – labi, ka tas ir beidzies un viņu vairs nesatiksi. Ja arī kontakti būs, tad tikai kopīgā bērna interesēs. Bet kas pēc šķiršanās notiek ar vīra vecākiem vai reiz kopīgajiem, nu jau – bijušās ģimenes draugiem? Vai viņus vairs neapciemo, lai gan varbūt desmit un vairāk gadus bijuši pazīstami, kļuvuši par draugiem, labiem paziņām? Vai izšķirties no vīra nozīmē automātiski atteikties no kontaktiem ar citiem tuviem cilvēkiem, kuri iepazīti pateicoties bijušajam vīram.
Konsultē kognitīvi biheviorālās terapijas psihoterapeite Karīna Andersone (intellego.lv)
Ja ģimenē ir bērni, tad uz šķirtā pāra radiniekiem attiecas tāds pats princips, kā uz bērna vecākiem, tas ir, vecāki šķiras, bet tas nekādi nemaina faktu, ka viņi paliek bērna tētis un mamma. Arī vecmāmiņa tāpēc, ka bērna vecāki ir šķīrušies, nepārstās būt vecmāmiņa. Pat ja šķirtam pārim savā starpā uzturēt draudzīgas attiecības ir grūti, tomēr svarīgi būtu, lai viņi spētu uzturēt konstruktīvas attiecības. Bērnam joprojām būtu jāpaliek pārliecībai, ka viņam ir tikpat daudz radinieku, cik pirms vecāku šķiršanās, ka viņa pasaule mainās, bet ne pilnīgi visā. Kā arī, ka vecāki spēj savā starpā nokārtot organizatoriskus jautājumus, kas saistīti gan ar bērniem, gan citiem jautājumiem. Ja vecāki nav ieslīguši lielā, nekonstruktīvā savstarpējā konfliktā, kurā bērni tiek izmantoti kā varas sviras, tad parasti šo sadaļu viņi ļoti labi saprot paši.
Tas mēdz būt atkarīgs arī no tā, kādas attiecības bijušas ar vīra radiem pirms šķiršanās. Ja vēsas, tad maz ticams, ka tās vispār saglabāsies, bet, ja labas, tad kāpēc gan ne. Ciemojas pat ar savām jaunajām otrajām pusītēm un vecvecāki interesējas gan par saviem mazbērniem, gan viņu pusmāsām un pusbrāļiem, visus aicina ciemos. Tomēr gadās, ka vai nu aizvainojuma dēļ vai tāpēc, ka ar viņu dēlu vairs nav kopā, pēc šķiršanās attiecībās ar vīra vecākiem iestājas pilnīgs un galīgs klusums. Protams būtu normāli, civilizēti, sirsnīgi attiecībā pret bērnu saglabāt cilvēcīgas attiecības un bijušo apvainojumu kā trūdu maisu nevilkt sev pakaļ visu atlikušo dzīvi, taču tas notiek retāk nekā gribētos.
